PV nākas rīkoties kā parasti – ar publiskām aktivitātēm aizvietot vilcienu pasūtīšanu. Jau iepriekš tā ir noticis desmitiem reižu laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam, kamēr turpinājās PV izsludinātais konkurss par tiesībām būvēt Latvijai elektrovilcienu un dīzeļvilcienu komplektu. Konkursa rezultātā tika iegūti nevis vilcieni, bet izjukušā konkursa dalībnieku draudi piedzīt no Latvijas zaudējumus par četrus piecus gadus ilgo izdabāšanu Latvijas politiķu un ierēdņu prasībām. Izskatās, ka šie draudi tika novērsti, dodot vilcienu būvētājiem izredzes atgūt iepriekšējos zaudējumus no nākamā pasūtījuma pelņas. Labākais iespējamais iepriekšējā konkursa rezultāts būtu vilcienu ražotāju apnikums plēsties un vienošanās atdot vilcienu pasūtījumu vienai firmai apmaiņā pret solījumu netraucēt citām firmām iegūt citus pasūtījumus. Jaunais pasūtījums, cerams, neizslēgs Rīgas vagonbūves rūpnīcas iespējas atkārtoti startēt konkursā.

Sliktākajā gadījumā ražotāji metīsies revanšēties par iepriekšējiem zaudējumiem un atkal atradīs iespējas ar Latvijas politiķu un tiesu starpniecību panākt, lai nekādu jaunu vilcienu te nebūtu ne pēc gada, ne pēc pieciem gadiem.

Starp veco un jauno konkursu pastāv divas būtiskas atšķirības. Pirmkārt, Latvijas valsts ir atteikusies no 100 miljoniem latu atbilstošas naudas summas, ko Eiropas Savienība solīja piemaksāt, lai segtu vilcienu būves rēķinu. Otrkārt, Latvija ir tikusi vaļā arī no ES kontroles, tajā skaitā no laika kontroles. ES dāvinājums bija jāpieņem ES 2007.–2013. gada plānošanas periodā, ko Latvija nepaspēja. Tikai ar savu naudu, toties Latvija var rīkot konkursus par vilcienu piegādi tikpat labi 2014., kā 2114. gadā.

Būtiska atšķirība nav tā, ka toreiz Latvija skaitījās vilcienu pircējs, bet tagad taisās būt vilcienu nomnieks ar to izpirkšanas tiesībām. Toreiz ES nesegto rēķina daļu taisījās apmaksāt ar aizņēmumu, kas nozīmēja, ka PV būtu jāieķīlā īpašumi un jāmaksā kredītprocenti. Pirms kredīta dzēšanas PV būtu apmēram tāds pats vilcienu lietotājs ar ierobežotām īpašnieka tiesībām, kāds tas taps tagad, ja darījums izdosies. Noma ar izpirkuma tiesībām ir ārkārtīgi plaši lietots darījuma veids, kas pats par sevi iebildumus neizraisa. Iemeslu skatīties ar aizdomām uz vilcienu gadījumu rada tas, ka pasaulē vispār nav tādu vilcienu, kuru īpašnieki varētu sacenties par tiesībām iznomāt Latvijai savu produktu, jo Latvijas dzelzceļa sliežu platums atšķiras no sliežu platuma Eiropā, kuras parauga vilcienus PV sola sagādāt. Pie jauniem vilcieniem Latvijai atbilstošā sliežu platumā ir tikušas Igaunija un Somija, Krievija un Baltkrievija, bet diez vai tās iznomās savus vilcienus Latvijai. Unikālo vilcienu būve, savukārt, noteiks vilcieniem unikālu pašizmaksu un bezgalīgas iespējas apstrīdēt to cenu. 

Vilcienu pasūtījums ir jāsedz PV. Uzņēmuma gada budžetu veido biļešu ieņēmumi par apmēram 20 miljonu pasažieru pārvadāšanu un 30 miljoni latu valsts dotācijas. No jau minētajiem 100 miljoniem latu Latvijas valdība ir novirzījusi PV divdesmit miljonu latu atlikumu, lai PV varētu apmaksāt 19 dīzeļvilcienu sastāvu modernizāciju. Līdz ar to tikai elektrovilcienu pasūtījumam būs nepieciešama mazāka summa. Interesanti, kā Latvija izmantotu 19 dīzeļvilcienu un 45 elektrovilcienu sastāvus, kas nosaukti par pasūtījuma maksimālo apjomu. Varbūt šeit strauji augs iedzīvotāju skaits, varbūt Latvija vilcienus nodos apakšnomā.

***

TIEŠĀ RUNA

Artis Birkmanis, valsts a/s Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs:

– Vislabākajā gadījumā jaunie elektrovilcieni Latvijā būs pēc gada. Mēs tos nomāsim gadu, divus vai piecus, līdz atradīsim naudu vilcienu izpirkšanai. Biļešu cenas necelsim.

Valērijs Igaunis, a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca valdes priekšsēdētājs:

– Izskatīsim abus Pasažieru vilciena piedāvājumus un izlemsim, vai varam pieteikties uz jaunu vilcienu būvi, vai modernizāciju – vai piedalīties vismaz vienā, vai abos konkursos.