Eiropas Centrālā banka 5. martā par 0,5% samazināja procentu pamatlikmi eirozonā, tādējādi sasniedzot vēsturiski zemāko rādītāju kopš eiro izveidošanas 1999. gadā.
“Inflācijas līmenis ir ievērojami krities un tas saglabāsies zem 2 procentiem visu 2009. un 2010. gadu,” teica ECB prezidents Žans-Klods Trišē (Jean-Claude Trichet), piebilzdams, ka galvenie bankas pamatlikmes samazināšanas iemesli ir lejupslīdošās nekustamā īpašuma cenas un vispārējais patēriņa pieprasījuma kritums.
Trišē norādīja, ka lēmums par pamatlikmes samazināšanu panākts kā bankas padomes “konsensus”, tādējādami norādīdams, ka tās locekļu viedokļi dalījušies. ECB uzskata, ka procentu likmes samazināšana iekustinās finanšu krīzes iespaidā buksējošo Eiropas ekonomiku. “Padome prognozē,” bankas prezidents piebilda, ka “ekonomisko aktivitāšu kritums būs vērojams 2009. gada garumā, bet tad pamazām sāksies pieaugums.”
Trišē teica, ka nacionālo valstu budžetu deficītu samazināšana ir “izšķiroša sabiedrības uzticības uzturēšanā”, kā arī, atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu noteikt 3% no iekšzemes kopprodukta kā deficīta griestus.
Procentu likmes par 0,5% otrdien samazinājusi arī Anglijas banka kas tāpat sasniedza rekordzemu līmeni – 0,5% jeb zemāko likmi kāda pastāvējusi jebkad kopš bankas dibināšanas 1694. g.
Bankas prezidents Mervins Kings (Mervyn King) turklāt paziņojis, ka banka gatavojas iespiest 150 miljardus sterliņu mārciņu banknošu, lai tās izmantotu valsts korporatīvo un valdības parādzīmju uzpirkšanai.
Jautāts, vai ECB bija paredzējusi tamlīdzīgu lietu norisi, Trišē atbildēja, ka “mēs jau šobrīd darbojamies ar nestandarta metodēm” un “es neizslēdzu neko”, dodams mājienu, ka nākotnē arī ECB varētu sākt uzpirkt obligācijas.
Šajā sakarā tomēr varētu rasties politiskas grūtības, norāda ING bankas ekonomists Pīters Vendens Hoite (Peter Vanden Houte). Viņš atzīmē, ka Lielbritānijā tiek pirktas “britu” parādzīmes, bet ECB būs spiesta izvēlēties, kuru ES valstu korporācijas atbalstīt, kurām atteikt un tas var izrādīties krietni sarežģīti.
