Latvijā ziņas no ECB parasti neiegūst plašu rezonansi un neatstāj iespaidu uz politisko dienaskārtību. Tomēr ECB jaunākajiem lēmumiem ir tieša un ievērojama ietekme gan uz Latvijas tautsaimniecību, gan uz Latvijas mājsaimniecībām. ECB bāzes likmes iespaidā nekavējoties mainās EURIBOR indekss, kuram ir piesaistīta lielākā daļa no eiro valūtā izsniegtajiem kredītiem. EURIBOR indeksu rēķina Eiropas Banku federācija, un tas rāda vidējo likmi, par kādu bankas aizņemas līdzekļus Eiropas Savienības valstu starpbanku tirgū. EURIBOR indekss tiek noteikts katru dienu, raksta NRA.lv.
Tiklīdz ECB palielina savu bāzes likmi, EURIBOR indekss aug, kad ECB samazina savas likmes, EURIBOR indekss samazinās.
Tieši pirms gada (16. jūlijā) 3 mēnešu EURIBOR likme bija 0,86 %, bet 6 mēnešu EURIBOR likme bija 1,11%.
Nule EURIBOR likmes bija attiecīgi 1,61% un 1,81%.
Visiem, kam kredīti ir ar mainīgo likmi, noteiktā termiņā notiek kredītu likmes pārrēķins pēc formulas – EURIBOR lielums plus bankas noteiktais uzcenojuma procents. Parasti labiem, bet vienkāršiem Latvijas klientiem uzcenojumam vajadzētu būt 3% tuvumā. Tiem, kam uzcenojums ir 3%, pirms gada kopējais kredīta procents (3 mēnešu EURIBOR plus 3%) bija 3,86%, bet šodien kredītu procents jau ir sasniedzis 4,61%.
EURIBOR indeksa kāpums nozīmē, ka pakāpeniski palielināsies (un jau palielinās) kredīta maksājumi visiem, kas ir ņēmuši eiro kredītus ar mainīgo likmi. Jo lielāki ir procentu maksājumi, jo lielāks būs ikmēneša maksājumu pieaugums. Tie, kas kredīta procentos pērn maksāja 100 eiro mēnesī un kuriem ir mainīgā likme, no šīs nedēļas turpmāk maksās ik mēnesi 119 eiro.
ECB lēmumi nozīmē, ka Latvijā būtiski palielināsies kredītu ikmēneša maksājumi, bet mājsaimniecību izdevumi, kas tiek tērēti jebkam citam, izņemot kredīta maksājumus, ies mazumā.
Tas nozīmē, ka jau tuvākajā laikā sāks mazināties Latvijas iekšējais patēriņš.
Tā kā kredīti ir ļoti lielai iedzīvotāju daļai, ECB lēmumi nozīmē, ka Latvijā vidējā termiņā būtiski mazināsies kopējie pirkumi saistībā ar precēm un pakalpojumiem un Latvijas biznesu, kas orientējas uz vietējo tirgu, sagaida ienākumu samazinājumi. Faktiski valdības optimistiskie paziņojumi par makroekonomisko stabilizāciju un krīzes pārvarēšanu neņēma vērā gaidāmos ECB lēmumus, jo ir pamatotas bažas, ka ECB turpinās bāzes likmju palielināšanu.
Tā kā arī inflācijas lielums Latvijā jau ir ļoti nopietns, šā gada otrajā pusē Latvijā var gaidīt nopietnu dzīves līmeņa samazinājumu.
Jāsaprot gan, ka notiekošais nav tikai kredītņēmēju problēma. Latvijas komercbankas, aģitējot kredītņēmējus izvēlēties mainīgo likmi, parasti tos nebrīdināja par mainīgās kredītu likmes maksimālo vēsturisko lielumu. Kredītņēmējiem un arī bankām, pirms izsniegt kredītu, bija jānovērtē, vai kredīts var tikt atmaksāts gadījumā, ja mainīgā likme ilgstoši sasniegs savu vēsturisko lielumu. Bez šāda atbildīga izvērtējuma bankām nevajadzētu kredītu piešķirt.
Trīs mēnešu EURIBOR maksimālais lielums 5,393% bija 2008. gada oktobrī.
Tas nozīmē, ka gadījumā, ja EURIBOR sasniegs savus maksimālo lielumu, kredīta procentu maksājumi, salīdzinot ar 2010. gada jūliju, piemēram, no 100 eiro mēnesī pieaugs līdz 217 eiro mēnesī (no 1000 eiro mēnesī līdz 2170 eiro mēnesī !!!).
Atbildīga kreditēšana nozīmē, ka ar mainīgo likmi izsniegtais kredīts būs drošs tikai tad, ja kredītņēmējs bez problēmām spēs maksāt divkārt lielākus ikmēneša maksājumus, salīdzinot ar 2010. gada lielumu!
Kā tagad rīkoties kredītu ņēmējiem? Ieguvēji ir tie, kas aizņēmās uz saprātīgu lielumu fiksētu likmi. Tie, kam kredīta atlikumi nav pārāk lieli, var nomaksāt savus kredītus pirms termiņa. Savukārt tiem, kas ir paņēmuši ilgtermiņa hipotekāros eiro kredītus ar mainīgo likmi, tā būs kārtējā mācība neticēt pārdošanas aģentu saldajiem treļļiem, bet vienmēr atminēties, ka lēts siers ir tikai peļu slazdā.
