Tā rezultātā eiro Latvijā ir kļuvis dārgāks, un izdevīgāku apmaiņas kursu šobrīd piedāvā vien atsevišķi valūtas maiņas punkti. Līdzīgi kā Igaunijā, iespējams, arī Latvijā, tuvojoties eiro ieviešanai, tā komerckurss varētu vēl pieaugt.

Kursu, pēc kāda notiks latu oficiālā maiņa pret eiro, noteiks Eiropas Padome jūlija vidū. Amatpersonas Latvijā gan ir pārliecinātas, ka tas būs identisks pašreizējam Latvijas Bankas noteiktajam un grāmatvedības norēķinos izmantotajam eiro kursam – 0,702804.

Daļa latu jau samainīti

Swedbank filiālēs 5. martā 100 latu skaidrā naudā varēja samainīt pret 142,61 eiro, pagājušās nedēļas beigās plaukstā iegūla vien 135 eiro, tātad par 7,61 eiro mazāk. Swedbank valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs Neatkarīgajai stāstīja, ka pēc tam, kad Latvijas Banka publiski pauda savu nostāju par pievienošanos pie eiro pēc kursa 0,702804, daudzi klienti steidza izmantot iespēju nopirkt eiro lētāk nekā plānotais fiksētais kurss. Tam sekoja arī lielo uzņēmumu pirkumi, kas veicināja eiro/lata kursa paaugstināšanos līdz grāmatvedības kursam 0,702804. «Lai arī Valsts kases plānotie latu pirkšanas apjomi no 6. maija tiek samazināti līdz 5 miljoniem latu nedēļā salīdzinājumā ar pašreizējiem 15 miljoniem latu nedēļā, tas neveicina klientu papildu interesi iegādāties eiro. Lielie uzņēmumi ir jau veikuši savus maksājumus, un tuvākā laikā nav plānoti lielāki pirkumi, izņēmums varētu būt tas brīdis, kad uzņēmumi izmaksās dividendes ārvalstu akcionāriem. Kopumā Valsts kases apjoma samazinājums varētu radīt līdzsvaru tirgū un samazināt vai pat apstādināt lata vērtības kritumu,» prognozēja I. Meļņikovs.

SEB bankā latus pret eiro skaidrā naudā šobrīd var samainīt izdevīgāk nekā 5. martā. SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš Neatkarīgajai skaidroja, ka eiro komerckursa svārstības galvenokārt ietekmē tirgus pieprasījums, kas pēc būtības ir nezināms un grūti prognozējams rādītājs, jo atkarīgs no tā, ko uzņēmēji grib darīt. Otrs faktors, kas ietekmē komerckursu Latvijā, ir Valsts kases īstenotās valūtas darbības. Tās ir zināmas un tiek plānotas piecas nedēļas uz priekšu. «Janvārī Valsts kase plānoja 15 miljonu latu pirkumu ik nedēļu, panākot, ka Latvijā eiro cena pamazām virzījās grāmatvedības kursa virzienā, un 19. martā tā bija sasniegusi Latvijas Bankas noteiktā eiro cenas svārstību koridora vidus atzīmi. Tā kā šajā rajonā eiro pirkšanas interese mazinājās, tas eiro cenai lika atkāpties nedaudz zemākā līmenī. Pagājušajā nedēļā eiro cena Latvijā turpināja nedaudz atkāpties no svārstību koridora vidus atzīmes, taču, tā kā Valsts kase no 6. maija samazina latu nedēļas pirkšanas apjomus no 15 miljoniem līdz 5 miljoniem, pieprasījums pēc latiem, visticamāk, samazināsies,» sacīja A. Lāriņš.

Bankā Citadele savukārt šogad nav notikusi īpaši aktīva latu maiņa uz eiro, Neatkarīgajai atzina bankas resursu pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Jansons.

Eirodarījumu aktivitāte nemainās

Eiro ieviešanas tuvums pagaidām nekādas būtiskas izmaiņas finanšu darījumu struktūrā nav ieviesis. Latvijas iedzīvotāju veikto noguldījumu apjoms latos un eiro pērn bija līdzīgs – attiecīgi 45,4% un 45,6%. Pēc A. Lāriņa aplēsēm, noguldījumi eiro valūtā tomēr uzrādīja straujāku pieaugumu – par 16%, kamēr noguldījumi latos pieauga tikai par 0,7%.

«Salīdzinot fiziskās un juridiskās personas, ņemot vērā importa un eksporta pieaugumu, uzņēmēju vidū palielinās interese attiecīgās valstīs, kas sekmē darījumus eiro valūtā. Attiecībā uz kredītiem juridiskām personām, eiro valūtā izsniegtais kredītu īpatsvars vienmēr turējies stabili 85% un pat vairāk procentu robežās, jo uzņēmējiem ir iespēja tirgot savus pakalpojumus vai preces eiro valūtā un līdz ar to gūt ieņēmumus eiro valūtā. Pateicoties tam, ka savstarpējos norēķinos uzņēmēji izmanto eiro, kredīta valūtas izvēlē dominē eiro valūta, lai neciestu liekus zaudējumus konvertējot. Papildus tam faktoram, ka arī eiro likmes ir zemākas nekā latiem, uzņēmēji eiro saskata kā nākotnes alternatīvu un papildu drošības izjūtu, ņemot vērā, ka uzņēmēju vidū jūtama lielāka ticība tam, ka vasaras vidū tiks pieņemts pozitīvs lēmums attiecībā uz eiro ieviešanu Latvijā. Privātpersonu darījumos eiro valūtai nav izteikti pieaugošas tendences, jo Latvijas mājsaimniecību ieņēmumi pārsvarā ir latos un iedzīvotājiem nav jāraizējas par konvertācijas izdevumiem,» sacīja A. Lāriņš.

Arī bankas Citadele speciālisti pagaidām nav novērojuši uzņēmumu vai iedzīvotāju pastiprinātu interesi par darījumiem eiro. K. Jansons stāstīja, ka šogad, salīdzinot ar 2012. gadu, privātpersonu un uzņēmumu interese par noguldījumiem eiro nav pieaugusi. «Arī pēdējo gadu tendences rāda, ka pieprasījums pēc noguldījumiem latos un eiro ir līdzīgs, un šī proporcija nemainās.»

Vairāk aizņemas ārvalstu valūtā

Pēdējos gados Latvijā kredītu īpatsvars ārvalstu valūtā bija augstākais starp neeirozonas valstīm. 2010. gadā Latvijā kredītu īpatsvars ārvalstu valūtā – 91% no kopējā kredītportfeļa – bija pat lielāks nekā tobrīd Igaunijā, kas gatavojās iestāties eirozonā. Savukārt pērn atkal sāka pieaugt aizņēmumi latos. Pēc SEB bankas sociālekonomikas eksperta Edmunda Rudzīša skaidrojuma, 2011. un 2012. gadā lata procentu likmes samazinājās un tām vairs nebija izteiktas atšķirības salīdzinājumā ar kredītlikmēm citās valūtās. «Tā kā ieņēmumi lielākajai daļai iedzīvotāju ir latos, tad attiecīgi arī aizņemties kļuva izdevīgāk latos, nedomājot par konvertācijas izmaksām, tāpēc arī eiro valūtas aizņēmumu apjoms samazinājās,» sacīja E. Rudzītis.

Arī Citadeles klienti – uzņēmumi un privātpersonas – kredītus pārsvarā izvēlas eiro valūtā, taču īpašs pieaugums eiro kredītiem šogad nav bijis vērojams, atzina K. Jansons.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka 2012. gadā Latvijas iedzīvotājiem izsniegtais kredītu apjoms eiro valūtā ir samazinājies par 15%, salīdzinot ar 2011. gada 31. decembri, tomēr 2012. gada beigās tas bija 81,5% no kopējā kredītportfeļa. Savukārt latos izsniegtais kredītu apjoms ir pieaudzis par 15,8%, veidojot 13,5% no kopīgā izsniegtā kredīta apjoma Latvijas iedzīvotājiem.

***

Kredīts ārvalstu valūtā,%

Latvija 91

Igaunija 86

Lietuva 73

Ungārija 67

Rumānija 65

Polija 38

Bulgārija 36

Avots: SEB, pēc European Credit Research Institute 2010. gada datiem