Bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Alans Grīnspens, uzstājoties Innovation Nation forumā Vašingtonā, izteicās, ka eiro piedzīvo sabrukumu un šis process rada ļoti ievērojamas grūtības Eiropas banku sistēmai. «Eirozonas valstu obligācijas, kuras pārvalda bankas, vienmēr uzskatītas par ideālu ķīlu, taču tagad šis apgalvojums tiek apšaubīts,» teica A. Grīnspens. «Problēma ir tāda, ka aizvien pieaug šķelšanās ekonomistu, analītiķu un baņķieru aprindās par to, vai eirozonā jābūt 17 valstīm ar ļoti atšķirīgām kultūrām. Visapkārt valda sajūta, ka mēs piedzīvojam klusumu pirms vētras,» uzsvēra A. Grīnspens.
Bijušajam ASV Federālo rezervju sistēmas vadītajam daļēji piekrīt arī Neatkarīgās aptaujātie finanšu eksperti. «Lai eirozona pastāvētu, tai ir jāmainās,» Neatkarīgajai sacīja Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs. «Jādomā, kā uzlabot fiskālo disciplīnu, kā valstīm likt ievērot pašu noteiktos kritērijus un kādā veidā veikt resursu pārdali starp Eiropas valstīm.»
Arī pēc SEB bankas sociālekonomikas eksperta Edmunda Rudzīša vērtējuma, pašlaik nevar teikt, ka eirozona ir stabila miera osta, jo īpaši notikumu kontekstā saistībā ar eirozonas valstu parādu krīzi. «Eirozonas parādu krīze un nespēja to atrisināt apliecina, ka kopēja monetārā politika nespēj garantēt panākumus, ja netiek ievērota vienošanās par fiskālās politikas noteikumiem. Līdz ar to eirozonas sekmīgai pastāvēšanai nākotnē ar vienotu monetāro politiku un vadlīnijām vai kritērijiem fiskālajā jomā vien nepietiek, nepieciešama ciešāka eirozonas valstu koordinācija fiskālajā jomā, piemēram, kopējas uzraugošās institūcijas izveide, turklāt šāda eirozonas uzrauginstitūcijas izveide lietderīga tikai gadījumā, ja tiek radīti mehānismi, kā šāda institūcija var kontrolēt un piespiest dalībvalstis realizēt atbildīgu ekonomisko politiku, ievērojot noteiktus kritēriju un vienošanos,» teica E. Rudzītis.
Aizkraukles bankas galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis Neatkarīgajai skaidroja, ka parādu krīze eirozonā ir kļuvusi par nopietnu eirozonas stabilitātes pārbaudi. Arī, pēc viņa domām, eirozonā ir jāizveido vienota finanšu ministrija un jāizlaiž eirozonas obligācijas. Tomēr problēmas eirozonā pagaidām nenes fatālas sekas un nav pamata gaidīt Eiropas Savienības un eirozonas sabrukumu tuvākos gados, raksta NRA.LV.
Un tomēr, neskatoties uz eirozonas pārvaldes kritiku, eksperti ir pārliecināti, ka Latvijā eiro ir jāievieš, pat neskatoties uz to, ka šā mērķa dēļ Latvijas iedzīvotājiem būtu jāsavelk jostas vēl ciešāk. E. Rudzītis gan uzskata, ka līdzšinējā nodokļu un tarifu paaugstināšana saistāma ar budžeta konsolidāciju, nevis ar mērķi ieviest eiro 2014 gadā. «Tomēr šādu lēmumu pieņemšanas iemesls vairāk bijis politisko partiju nespēja rast optimālāko risinājumu savilkto sarkano līniju dēļ,» teica E. Rudzītis.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna Neatkarīgajai pieļāva, ka, visticamāk, politiķi jau bija sapratuši, ka 2012. gadā paaugstināt nodokļus nebūs iespējams, lai neapdraudētu eiro ieviešanu 2014. gadā. Iespējams, tāpēc 2011. gada konsolidācija lielā mērā tika veikta uz nodokļu palielināšanas rēķina.
***
VIEDOKĻI
Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts:
– Eiro ieviešana nav un nevar būt pašmērķis, jo eiro nav nekāda panaceja un droša panākumu atslēga. Valsts ekonomiskā izaugsme atkarīga no tā, vai valsts spēj izmantot vienotās valūtas priekšrocības. Pagaidām nevajadzētu atteikties no mērķa ieviest eiro 2014. gadā, jo ar šo mērķi valsts turpinās iesākto savu publisko finanšu sakārtošanu un būs jāievēro fiskālā disciplīna, kas tādai mazai valstij kā Latvija ir ļoti aktuāli. Ja Latvija atbildīs visiem Māstrihtas kritērijiem 2013. gadā, bet tajā laikā eirozona nebūs spējusi tikt galā ar parādu krīzi un krīzes sekas būs izvērsušās plašumā, tad neviens nevar liegt Latvijai tajā brīdī pārcelt eiro ieviešanas termiņu.
Harijs Švarcs, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs:
– Latvijai ir jātiecas uz Māstrihtas kritēriju izpildi, kas 2014. gadā ļaus tai pieņemt lēmumu, pievienoties vai nepievienoties eirozonai. Budžeta deficīta samazināšana un ārējā parāda kontrole ir mūsu pašu interesēs, neatkarīgi no tā, vai vēlamies vai nevēlamies iestāties eirozonā. Svarīgākais ir neļauties populismam un samazināt 2012. gada budžeta deficītu vismaz līdz 2–2,5% no IKP pret pašreizējām prognozēm.
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:
– Samazināt inflāciju ir tikpat svarīgi, kā mazināt budžeta deficītu, jo straujš cenu kāpums gan mazina iedzīvotāju pirktspēju, gan apdraud valsts ārējo konkurētspēju. Tāpēc pašlaik ir jāatrod līdzsvars starp budžeta deficīta un inflācijas mazināšanu. Turklāt, ņemot vērā pieaugušo nenoteiktību, ir vieglprātīgi runāt par mazāku konsolidāciju 2012. gada budžetā, nekā iepriekš aplēstie 100–130 miljoni latu. Savukārt, Māstrihtas kritēriji lielā mērā sakrīt ar mērķi padarīt Latvijas ekonomiku spēcīgāku. Sakārtojot ekonomiku, eiro ieviešana būs kā bonuss – piemēram, mazākas aizņemšanās izmaksas gan valstij, gan uzņēmējiem.
Leonīds Aļšanskis, Aizkraukles bankas galvenais analītiķis:
– Latvijā ir nepieciešams ieviest eiro, pat neskatoties uz eirozonas valstu problēmām. Eiropas Savienībā un eirozonā valda princips palīdzēt vājākajām savienības valstīm, un grēks būtu to neizmantot, kaut vai uz laiku. Taču galvenais bonuss no Latvijas pievienošanās eirozonai būtu Dāmokla zobena noņemšana no iespējas devalvēt nacionālo valūtu – latu. Eiro ieviešana palīdzēs attīstīties gan vietējam biznesam, gan mājsaimniecībām, un, tam, protams, vajadzētu palielināt investīciju straumi uz Latviju. Eiro Latvijā ir jāievieš pēc iespējas ātrāk.
