Eiro glābēju sanāksme sākotnēji tika plānota atbilstoši parastajām procedūrām: vispirms finanšu ministri nonāk līdz lēmumu projektam (variantiem, uzmetumiem), pēc tam valdību vadītāji pieņem lēmumu. Vakardiena sākās ar paziņojumu, ka finanšu ministri būs brīvi, bet valdību vadītāju tikšanās pārcelta uz vēlu vakaru.
ES vadītāji ir spiesti ķerties pie birokrātiskās pārvaldes praksē retāk lietota paņēmiena, ka paši vadītāji uzņemas darbu, ko parasti veic viņu padotie. Procedūras maiņu varētu izskaidrot ar to, ka parastā procedūra nupat kā nedeva cerētos rezultātus. Pagājušās nedēļas beigās tika sasaukti finanšu ministri vispirms un valdību vadītāji pēc tam, bet nespēja nolemt neko vairāk par nākamās tikšanās rīkošanu trešdien. Pēdējā brīdī tika precizēts, ka apspriede sāksies vēlāk nekā plānots. Līdz ar to rodas iespaids par aizkulišu darījumiem, kuru pabeigšanai bija vajadzīga vakardiena un kuriem finanšu ministru grozīšanās patieso lēmēju tuvumā būtu traucējoša. Vienošanās par eiro stabilizāciju tiek gatavota ar tādām metodēm, kas atsauc atmiņā V. Dombrovska trešās valdības sastādīšanu.
Organizatoriskā procesa dīvainības eiro glābšanai bija manāmas jau iepriekš. Te iespējams precizēt, ka, pretēji paredzētajam, mūsu finanšu ministrs Andris Vilks pagājušajā sestdienā tomēr nenokļuva uz tikšanos ar pārējiem sava ranga ministriem. «Ziņa par ES finanšu ministru tikšanos tiešām pienāca pēdējā brīdī, Latviju pārstāvēja tikai premjers,» pēc tam Neatkarīgajai paskaidroja A. Vilka preses sekretāre Aiga Aizpuriete.
Arī parādu krīzes gadījumā lēmumu saskaņošana nav Finanšu ministrijas monopols. «Sadarbībā ar Ministru prezidenta biroju Ārlietu ministrija sagatavo Ministru prezidenta dalību Eiropadomē,» norādīja Ārlietu ministrijas preses dienests. Šīs ministrijas sniegtajā skaidrojumā atzīts, ka pagājušajā svētdienā valstu vadītāji nav panākuši vienošanos ar eiro zonas stabilitāti saistītos jautājumos, tāpēc viņiem jāpulcējas atkārtoti. «Eiropadome pieņems politiskās vadlīnijas, savukārt Ekonomikas un finanšu ministru padome (ECOFIN) pēc tam izstrādās konkrētos priekšlikumus, lai īstenotu Eiropadomē apstiprinātos lēmumus,» savās cerībās dalījās Ārlietu ministrija.
V. Dombrovska uzdevumi Eiropadomē ir noteikti Latvijas valdības 11. oktobra sēdē. Oficiālajā izklāstā V. Dombrovska pozīcija ir formulēta šādi: «Latvija piekrīt, ka ir nepieciešams stiprināt eirozonas pārvaldību, tai skaitā uzlabot darba metodes un krīžu vadību eirozonā, un atbalsta eirozonas valstu centienus to nodrošināt.» Pēc premjera preses sekretāra Mārtiņa Pankes skaidrojuma, V. Dombrovskis centīsies uzzināt, no kurienes tiks ņemta nauda, ko ES dalībvalstu valdības ieguldīs komercbankās, lai tās spētu norakstīt daļu no Grieķijas parādiem. Pēc 23. oktobra sanāksmes V. Dombrovskis iepina «Grieķijas defoltu» savā troņa runā, lūdzot Saeimu izteikt uzticību viņa trešajai valdībai. Iepriekš oficiālas amatpersonas Latvijā un visā Eiropā šādu jēdzienu publiski nelietoja.
Praktiski gan komercbanku glābšanai ir tikai viens naudas avots – Eiropas Centrālā banka (ECB), kas uzpirks vai nu valstu, vai īpaši izveidotas valstu apvienības, vai glābjamo banku parādzīmes. Tas nozīmē eiro inflāciju un maiņas kursa kritumu pret citām valūtām. Juridiski Eiropadomei nav varas piespiest ECB veikt eiro emisiju. Latvijā tas ir labi saprotams, jo Latvijas Banka šeit bauda tieši tādu pašu neatkarību. «ECB galvenais mērķis joprojām ir saglabāt cenu stabilitāti eiro zonas ietvaros, kas nozīmē nodrošināt zemu inflācijas līmeni vidējā termiņā. Šo ECB mērķi neviens arī krīzes apstākļos nav atcēlis, un nav pazīmju, ka tas varētu tuvākajā vai tālākajā nākotnē tikt mainīts. ECB saskaņā ar šo mērķi arī darbojas, un šobrīd nav pamata apšaubīt ECB kompetenci un spēju nodrošināt cenu stabilitāti eiro zonā,» par savu augstāko priekšniecību (gan nākotnes cerību formā – pēc eiro ieviešanas Latvijā) vakar Neatkarīgajai apgalvoja LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Ticami šeit ir tikai tas, ka ECB statusu un uzdevumus publiski nav iecerēts grozīt. Tieši tāpēc jau Eiropadomei ir tik ļoti jāmokās, ka jāatrod tāds nosaukums neierobežotai naudas drukāšanai, kas eirobirokrātu valodā neskaitītos naudas, bet kaut kādu vērtspapīru drukāšana. Gan jau līdz Briselei nonāks LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča ieteikums glābt lata stabilitāti, aizvietojot latus ar taloniem. Šis variants Latvijā atkrita pēc Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma, bet tagad mūsu kreditori paši ir naudas grūtībās.
