Līdz 2022. gadam plānots pabeigt nākamo e-veselības sistēmas projekta kārtu, kas izmaksās vēl 10 miljonus eiro.
Nākamā kārta ir sadalīta divos projektos, kuri tiks iesniegti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) izskatīšanai un apstiprināšanai, lai pretendētu uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu.
Trešajā projekta kārtā paredzēts ieviest pakalpojumus kas saistīti ar onkoloģijas izmeklējumiem. Ģimenes ārsts varēs redzēt vai cilvēks ir vai nav aizgājis uz konkrētu vēža skrīningu, kas savukārt mudinās mediķus pacientiem stāstīt par skrīninga nepieciešamību.
Ģimenes ārsts arī redzēs, kādas rindas ir uz konkrētiem pakalpojumiem, lai zinātu, kur pacients var aiziet un visātrāk nodot analīzes.
Abas e-veselības trešās kārtas daļas plānots pabeigt līdz 2022.gadam.
Jau vēstīts, ka novembra beigām termiņš, no kura darbnespējas lapas un receptes ir obligāti jāizraksta e-veselības sistēmā, tika pagarināts par 9 mēnešiem. Attiecībā uz e-recepti noteikts, ka e-recepšu izrakstīšanas pienākums no 2017.gada 1.septembra attieksies tikai uz gadījumiem, kad tiks izrakstītas zāles, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā kompensē no valsts budžeta līdzekļiem.
Veselības ministrija norāda, ka e-veselības sistēmas izmantošanai būs vairākas priekšrocības – tiks nodrošināta ātra informācijas apmaiņa starp dažādām veselības aprūpes organizācijām un valsts iestādēm, piemēram, darba nespējas lapas gadījumā informācija nekavējoties parādīsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datu bāzēs, līdz ar to vairs nebūs jāizmanto papīra dokumenti, paredzot finansiālo un laika resursu ietaupījumu. Noslēgtā darbnespējas lapa vairs nebūs jānes papīra formātā darba devējam, jo informācija par darbnespējas periodu automātiski nonāks VID un būs pieejama iedzīvotāja darba devējam/iem VID EDS sistēmā.
Tāpat sistēmas lietošana paredz dažādas priekšrocības ārstniecības personām – aizpildot dokumentāciju, piemēram, elektronisko darbnespējas lapu, dati par pacietu (vārds, uzvārds, personas kods u.c.) un ārstu/ārstniecības iestādi, kas izraksta elektronisko darbnespējas lapu, tiek automātiski iegūti no valsts reģistriem elektroniskajā darbnespējas lapā, tādejādi šie lauki darbnespējas lapas formā ārstniecības personām vairs nebūs jāaizpilda, veidojot laika aiztaupījumu.
Tāpat, e-veselības sistēma, kurā visi pacienta dati tiks uzglabāti elektroniski, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo medicīnisko dokumentāciju papīra formātā, paredz caurspīdīgumu veselības aprūpes datu plūsmā, piemēram, ārstiem un farmaceitiem būs redzams izrakstīto recepšu pamatojums un objektīvā nepieciešamība, būs iespējams sekot līdzi izrakstīto darba nespējas lapu apjomam u.c.
Noteikumos paredzēts, ka veselības sistēma tiks papildināta ar jauniem medicīniskiem dokumentiem, piemēram, traumu ievainojumu un saindēšanās gadījumu karti, narkoloģiskā pacienta karti, cukura diabēta pacienta karti, tuberkulozes pacienta karti, onkoloģiskā pacienta reģistrācijas un ārstēšanās kartēm u.c., paredzot kārtību, kādā ārstniecības iestādei minētie dati ir jāievada veselības informācijas sistēmā. Iepriekšminētos medicīniskos datus ārstniecības iestādēm būs pienākums e-veselības sistēmā ievadīt no 2017.gada 1.septembra, bet līdz šim datumam tos varēs ievadīt tāpat kā iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) reģistra vienotās informācijas sistēmā (PREDA).
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
