E-veselības sistēmā pāris dienu laikā ir izrakstītas 715 e-receptes, kā arī ar katru dienu pieaug izrakstīto elektronisko darbnespējas lapu skaits. Tas ļauj Veselības ministrijai secināt, ka e-veselības sistēma sākusi darboties.
NRA.lv raksta, tomēr pilnīgi droši pateikt, ka viss notiek bez aizķeršanās – e-receptes ne tikai tiek izrakstītas, bet pret tām aptiekās izsniedz arī zāles -, varēs pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ekspertu veiktās e-veselības darbotiesspējas pārbaudes. To uzsāk jau šonedēļ. Tikai gadījumā, ja sistēma darbosies pilnvērtīgi, Latvija saņems e-veselībā ieguldītos aptuveni desmit miljonus eiro no Eiropas Komisijas. «Mēs neesam gatavi pazaudēt nevienu eiro no Eiropas finansējuma,» apņēmīgi saka veselības ministres padomniece Ilze Āboliņa, kas pirms diviem mēnešiem uzaicināta strādāt ar e-veselības projektu.
E-receptes raksta
E-veselībā jau no 1. decembra obligāti bija jāsāk strādāt gan ārstiem, gan aptiekām, taču valdība īsi pirms šā datuma mainīja spēles noteikumus, paredzot atkāpes, proti, no 1. decembra līdz nākamā gada 1. septembrim e-veselība darbosies pilotprojekta režīmā un ārsti varēs sistēmu izmantot pēc brīvprātības principa. Veselības ministres padomniece Ilze Āboliņa stāsta, ka no 1. decembra ar katru dienu pieaug darbību apmērs e-veselībā. Ja pirmajā dienā tika izrakstīta 41 elektroniska darbnespējas lapa un 167 e-receptes, vakar e-recepšu skaits sasniedza jau 715. Protams, uz kopējā katru dienu izrakstīto recepšu skaita tas nav daudz, taču parāda, ka ģimenes ārsti sāk receptes izrakstīt e-vidē. Tāpat dati liecina, ka sistēmā darbojas gandrīz 30 000 personu.
Ģimenes ārsti, kuri nav noraidījuši ideju par streikošanu e-veselības dēļ, aizrāda par sistēmas lēno darbošanos, proti, elektroniskajā sistēmā ierastās lietas paveicamas nevis ātrāk, bet – gluži otrādi – lēnāk. Otrkārt, pacientiem ne visur pret e-recepti gatavi izsniegt medikamentus. E-vidē vajadzētu darboties 1065 ģimenes ārstiem, kā arī 1700 ārstiem speciālistiem, pašlaik līgumus ar Nacionālo veselības dienestu noslēguši 800 ārsti. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole saka: jau kopš 2002. gada ģimenes ārstiem ir visi dati jāievada elektroniski, jo citādi viņi nemaz nesaņem finansējumu. I. Āboliņa atzina, ka liela e-veselības ieviešanas problēma līdz šim ir bijusi komunikācijas un informācijas trūkums starp e-veselības ieviesējiem un tiem, kuriem sistēma jālieto. Tas radījis arī nesaskaņas. Tagad Veselības ministrija ir gatava to mainīt un ir pat izstrādājusi stratēģisku plānu.
Nepieslēgs nedrošos
Tuvāko divu nedēļu laikā plānots visas ģimenes ārstu prakses, ārstniecības iestāžu sistēmas, aptieku tīklu sistēmas saslēgt vienotā vidē, stāsta I. Āboliņa, un, pēc ekspertes teiktā, katra ārsta prakse varēs saslēgties ar e-veselību no savas sistēmas, kas būtiski atvieglos darbu. Tomēr sistēmai nevarēs pieslēgties tādas prakses vai slimnīcas, kuras izmanto nedrošas sistēmas, tādas, kuras var nodarīt kaitējumu visai e-veselībai un datu drošībai. Tas ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai varētu lietot e-veselību. «Te nav runa par to, ka kāda programmatūra nevarētu pieslēgties un tāpēc jātērē miljoni eiro, lai nopirktu jaunas sistēmas, mēs runājam par tādām praksēm, kuras pašlaik un joprojām izmanto tādas programmatūras, kuras nav atjaunotas jau desmit gadu un kur nav padomāts par aizsardzību. Tādas pieslēgt e-veselībai nevar,» skaidro I. Āboliņa.
Vai nauda būs?
To, vai Latvija atgūs e-veselībā ieguldīto naudu, zināsim nākamā gada pavasarī. Līdz tam ir jāpaveic vairāki darbi. Vispirms notiks sistēmas funkcionēšanas pārbaude, un to veiks VARAM. Šī pārbaude sāksies jau šonedēļ un ilgs līdz gada beigām. Savukārt nākamā gada janvārī būs pilnīga skaidrība, vai Latvija saņems Eiropas līdzfinansējumu. Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne sacīja, ka visām kļūdām sistēmā jābūt novērstām līdz šāgada beigām, nepilnības vēl var izlabot līdz janvāra beigām, taču pašlaik finansisti uz projektu raugās cerīgi. Par neizdarīto gan atgādina Valsts kontrole, uzsverot, ka būtiska uzmanība tagad jāpievērš sistēmas lietošanai un ārstniecības iestāžu, ārstu un iedzīvotāju motivēšanai lietot e-veselību.
Inga Paparde
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
