Nacionālais veselības dienests valsts veselības apdrošināšanas platformai, kas nodrošina iedzīvotāju apdrošināšanas statusu atspoguļošanu tiešsaistē, pieslēdzis visas datubāzes. Teorētiski tagad ikviens iedzīvotājs var apskatīt, kāds ir viņa apdrošināšanas statuss un kādus veselības aprūpes pakalpojumus – pamata vai pilno pakalpojumu grozu – varētu saņemt, raksta NRA.lv.
Tomēr Nacionālais veselības dienests brīdina, ka datiem ir «informatīvs raksturs», jo atsevišķi dati vēl tiek precizēti. Otrkārt, jāatgādina, ka līdz jūlijam veselības apdrošināšanas sistēma un dalīšana grozos pagaidām ir atlikta. Līdz ar to faktiski ieraksts e-veselībā pašlaik no veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas viedokļa neko būtisku nenozīmē. Tomēr tas var būt kā indikators situācijā, ja personai e-veselībā pie apdrošināšanas statusa ir «iedegusies sarkanā gaismiņa» jeb parādās uzraksts, ka pieejams pamata veselības aprūpes pakalpojumu grozs vai nepienākas pat tas. Tas nozīmētu, ka cilvēks neveic sociālās iemaksas, ar kuru starpniecību iedzīvotāji apdrošinās veselībai, un nav nevienā iedzīvotāju grupā, kas ir apdrošināta automātiski, kā arī pats nav veicis nekādas veselības iemaksas.
Janvāra pirmspēdējā dienā Nacionālajam veselības dienestam valsts veselības apdrošināšanas platformai izdevās pieslēgt visas datubāzes, un tas, kā norāda dienesta speciāliste Evija Štālberga, noritējis veiksmīgi. «Pieslēdzot platformai visas datubāzes, absolūtam vairākumam iedzīvotāju ir noteikts veselības apdrošināšanas statuss, un tas jau ir redzams valsts e-veselības portālā eveseliba.gov.lv,» saka E. Štālberga. Vienlaikus Nacionālais veselības dienests gan brīdina, ka šiem datiem pašlaik vēl ir informatīvs raksturs, jo datubāzē tiek precizēti dati par orgānu donoriem, sociālās aprūpes iestāžu iemītniekiem un cita informācija, kā arī vienlaikus norit ielādēto datu kvalitātes pārbaude. No tā izriet, ka datus un konkrēti savu apdrošināšanas statusu var apskatīties, bet tas pagaidām nav kā pierādījums vai apliecinājums – jā, patiešām esmu tiesīgs saņemt veselības pakalpojumu pilno grozu. Nacionālais veselības dienests paskaidro, ka notiek vēl datu precizēšana, kas savukārt nozīmē, ka kādai daļai iedzīvotāju ieraksts var mainīties. Iespējams, tas visdrīzāk varētu notikt tādiem iedzīvotājiem, kuriem pašlaik e-veselībā statuss parādās kā neapdrošināts, bet, precizējot datus, piemēram, noskaidrosies, ka viņš ir sociālās aprūpes centra iemītnieks, kam pienākas veselības apdrošināšana. Ja iedzīvotājs konstatē neatbilstību e-veselības portālā atspoguļotajā apdrošināšanas statusā, Nacionālais veselības dienests aicina par to informēt e-veselības lietotāju atbalsta dienestu, rakstot e-pastu uz [email protected].
Kādas datu sistēmas pašlaik ir savienotas un integrētas veselības apdrošināšanas platformā, un ko tās pastāsta par Latvijas iedzīvotājiem? Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāze informē par Latvijas iedzīvotājiem un to valsts piederības statusiem, politiski represētajām personām, nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta datubāze – par legālajiem darba ņēmējiem un darba devējiem, Aizsardzības ministrijas – par militārajiem pensionāriem, Nodarbinātības valsts aģentūras – par reģistrētajiem bezdarbniekiem. Tāpat Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datu bāze sniedz datus par iedzīvotājiem ar noteiktu invaliditāti, bet Ieslodzījumu vietu pārvaldes – par apcietinātām personām. Izglītības un zinātnes ministrijas datu bāzē atrodamas ziņas par pilngadību sasniegušajiem iedzīvotājiem, kuri mācās, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apjomīgā datu bāze – par bērnu kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, bērna invalīda kopšanas pabalstu saņēmējiem. Platformā ieintegrēti arī Labklājības ministrijas dati par sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, piemēram, audžuģimenes, bet jāpiebilst, ka trūcīgas un maznodrošinātas personas no valsts puses netiek apdrošinātas veselības pilnajam pakalpojumu grozam. Vēl platforma ir savienota ar Iekšlietu ministrijas un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras datu bāzēm.
Nacionālais veselības dienests atgādina, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas paredz līdz 2019. gada 1. jūlijam atlikt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Līdz šim termiņam ārstniecības iestādes nepārbaudīs pacientu apdrošināšanas statusus un turpinās sniegt veselības aprūpes pakalpojumus līdzšinējā kārtībā.
Inga Paparde
Foto: Pexels
