Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums. Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.
Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamiem bijis 26%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 18%. Būtiski, ka Rīgā algas “uz rokas” augušas arī uz nodokļu sloga samazinājuma rēķina: kopš 2018. gada pakāpeniski palielināts algu slieksnis, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, audzis neapliekamā minimuma apmērs un arī atvieglojuma par apgādājamo apmērs.
Lietuvā arī tiek izmaksāti dāsnākie ģimenes pabalsti – vecāki par diviem bērniem kopā saņem 140 eiro. Tiesa gan, šis pabalsts aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo. Tūdaļ seko arī Igaunija ar 120 eiro. Latvijā ģimenes valsts pabalsts par diviem bērniem kopā ar piemaksu ir 44,10 eiro, kas ir trīsreiz mazāk nekā kaimiņvalstīs. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 2897 eiro, 2207 eiro un 2020 eiro.
“Starta kapitāls pirms visu maksājumu veikšanas Baltijas valstu galvaspilsētās ir visai atšķirīgs, kas ģimenēm liek meklēt dažādas pieejas vajadzību nodrošināšanā un finanšu plānošanā. Lai būtu iespējams iegūt objektīvu salīdzinājumu par dzīves dārdzību, ienākumu apmērs jāvērtē kontekstā ar izdevumiem. Apsekojot trīs galvenās izmaksu pozīcijas – pārtiku, mājokli un transportu, var secināt, ka Rīgas ģimenēm jārēķinās ne vien ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, bet arī ar lielāko minēto izdevumu summu. Šādi apstākļi rīdzinieku pārējo vajadzību nodrošināšanu padara krietni vien izaicinošāku salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu,” atzīst Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Aplūkojot vienādu pārtikas grozu visās trīs Baltijas valstīs, dārgākā pārtika šogad atrodama Tallinas veikalos – optimāls un sabalansēts pārtikas grozs ģimenei izmaksā 536 eiro mēnesī. Tallinai seko Rīga ar 483 eiro, bet lētākā pārtika nopērkama Viļņā, kur pārtikas grozs ģimenei izmaksā 442 eiro mēnesī. Pārtikas izmaksas veido būtisku īpatsvaru no ģimenes ienākumiem: Rīgā tas ir vislielākais – 24%, kamēr Viļņā 20%, bet Tallinā – 19%. 2018. gadā dārgākais pārtikas grozs bija Rīgā, bet šogad tas tipiskai ģimenei izmaksā pat par 33 eiro mazāk. Tallinā pārtikas groza cena pieaugusi par 42 eiro, tādēļ arī tā ieņem topa līderes lomu. Viļņā pārtikas groza cena saglabājusies 2018. gada līmenī.
Rīgā dzīvojošajām ģimenēm savukārt jārēķinās ar augstākajām mājokļa izmaksām – 180 eiro mēnesī. Tallinā šīs izmaksas veido 173 eiro, bet Viļņā – 124 eiro mēnesī. Salīdzinājumā ar situāciju 2018. gadā šogad Tallinā kopējās mājokļa izmaksas samazinājušās par 8 eiro, tikmēr rīdziniekiem tās par 8 eiro pieaugušas. Mājokļa izmaksas samazinājušās arī Viļņā, taču nedaudz – aptuveni par 4 eiro. Abās kaimiņu galvaspilsētās vērojams apkures tarifa samazinājums, kamēr Rīgā tas saglabājies 2018. gada līmenī. Tallinas iedzīvotāji šogad maksā mazāk arī par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Rīgas ģimenēm jārēķinās ar augstākajām izmaksām par elektrību, kopējiem apsaimniekošanas, ūdensapgādes un kanalizācijas maksājumiem, kā arī ar nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, ko ģimenes Tallinā un Viļņā nemaksā vispār.
Izdevumi par transportu veido trešo lielāko izdevumu īpatsvaru ģimenes budžetā. Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga arvien ir līdere sabiedriskā transporta izmaksu ziņā. Rīgā dzīvojošai ģimenei ik mēnesi sabiedriskajam transportam jāatvēl 100 eiro jeb 5% no ikmēneša ienākumiem, Viļņā tas izmaksā 64 eiro jeb 3% no kopējā budžeta, savukārt Tallinas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā turpina pārvietoties bez maksas.
Lai arī kopējās izmaksas par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā kopš 2018. gada samazinājušās par 25 eiro, to kopsumma joprojām rīdziniekiem liek tērēt visvairāk. Tallinā šo izmaksu summa pieaugusi par 35 eiro, bet Viļņā praktiski saglabājusies 2018. gada līmenī. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, pārējām vajadzībām – apģērbam, saimniecības precēm, veselības aprūpei, izglītībai, izklaidēm un citiem izdevumiem – Tallinas mājsaimniecībām atliek teju divreiz vairāk naudas (2188 eiro) nekā Rīgā (1256 eiro), bet Viļņā pārējo vajadzību nodrošināšanai atliek 1577 eiro.
“Izmaksas par pārtiku, mājokli un transportu ir vissvarīgākās izdevumu pozīcijas katras ģimenes ikdienā, tāpēc tās būtiski ietekmē kopējo dzīves dārdzību. Pēdējo trīs gadu laikā Viļņas situācija uzlabojusies salīdzinoši strauji, pateicoties ievērojamam vidējā atalgojuma līmeņa pieaugumam, kamēr trīs galveno izmaksu pozīcijas palikušas teju nemainīgas. Tas Viļņā dzīvojošajām ģimenēm nodrošinājis stabilu otro labāko dzīves un darba vietu, Rīgu atstājot kā pēdējo Baltijas galvaspilsētu vidū,” rezumē Evija Kropa.
