Mājsaimniecību finanses kopš pandēmijas sākuma 2020. gadā piedzīvojušas vērā ņemamas izmaiņas. Tas ietekmējis arī pašu iedzīvotāju uzvedību – teju no vienas galējības otrā. Bažās par ienākumu stabilitāti daļa iedzīvotāju steidza veidot iekrājumus, būtiski ierobežojot ierastos ikdienas tēriņus. Vēlāk, situācijai stabilizējoties un mazinoties nenoteiktībai, kā arī atgriežoties dažādām iepirkšanās iespējām, arī patēriņa apjomi atgriezās ierastajā līmenī un pat palielinājās.
2021. gada rudens un līdz ar to arī jaunā apkures sezona nākusi ar jauniem izaicinājumiem, piedzīvojot ļoti strauju resursu cenu kāpumu teju ikvienā jomā: degviela, dabasgāze, apkure, elektroenerģija. Turklāt nav garantēts, ka šis cenu kāpums neturpinās. Pēc Swedbank ekonomistu domām, inflācija augstāko punktu varētu sasniegt gadu mijā. Vienlaikus gan jāatzīst, ka, piemēram, gaidāmo apkures izmaksu palielinājums ne visās Latvijas pašvaldībās ir vienāds – kamēr Rīgā tarifa pieaugums tiek lēsts 40% apmērā, citur tas ir mērenāks vai arī nav plānots vispār. Tas skaidrojams ar izmantojamo resursu veidu – ja siltuma ražošanā tiek izmantota gāze, resursu cenu pieaugums ir daudz jūtamāks nekā tur, kur kā kurināmais tiek izmantota biomasa. Ar ko šādā situācijā jārēķinās mājsaimniecībām, un kā tam finansiāli sagatavoties?
Lai arī situācija ir izaicinoša, tā nav bezcerīga. Pagaidām vēl netiek novērots būtisks patēriņa kritums. Svarīgs faktors ir arī ienākumu pieaugums – gan šī gada sākumā, gan otrajā ceturksnī reģistrēts straujš algu kāpums (+10,3%). Tas gan neatsver rekordaugstos resursu cenu kāpumus, turklāt pieaugošajām izdevumu pozīcijām pievienojas arī neskaidrību posms par vīrusa kārtējā uzliesmojuma viļņa ietekmi uz ekonomiku un arī iedzīvotāju finansēm.
Finanšu plānošana un izdevumu pārskatīšana ir galvenais rīcības mehānisms, kā veiksmīgi ar šo situāciju tikt galā. Lai arī tas varētu šķist pašsaprotami, joprojām būtiskai sabiedrības daļai ar to nemaz tik labi neveicas. Pēc Swedbank Finanšu institūta izstrādātā finanšu testa rezultātiem redzams, ka 46% Latvijas iedzīvotāju neveic budžeta plānošanu vai arī veic to galvā, kas ir uzskatāma par ļoti nedrošu plānošanas metodi. Krīzes brīžos īpaši svarīga ir iepriekš izveidotā naudas rezerve, kas ļauj mīkstināt ģimenes budžeta satricinājumus. Jo rūpīgāka un ātrāka personīgā budžeta revīzija, jo sekmīgāk izdodas pielāgoties jauniem apstākļiem. Aicinām iepazīties ar padomiem, kas varētu palīdzēt pārstrukturēt savas naudas lietas.
Rūpīga ģimenes budžeta uzskaite
Rūpīga ģimenes budžeta izstrāde, uzskaitot visus ienākumus un izdevumus, ļaus objektīvi paskatīties uz situāciju un attiecīgi arī pieņemt lēmumu par tālāko rīcību, izvērtējot, vai sadārdzinājums ir salīdzinoši viegli pārdzīvojams, vai arī vajadzīgas nopietnākas pārmaiņas finanšu pārvaldībā. Atcerieties, ka budžetu iespējams ietekmēt divējādi – vai nu samazinot izdevumus, vai palielinot ienākumus. Izdevumu samazināšana ir ātrākais solis, tomēr arī tā iespējas nav bezlimita.
Prioritāšu noteikšana
Būtisks solis ir prioritāšu izvērtēšana, sastrukturējot tēriņus trīs kategorijās – obligātie, vajadzīgie un vēlamie. Obligātie maksājumi, piemēram, komunālie maksājumi, kredītmaksājumi, citi obligātie rēķini, veicami kā parasti, jo, kā zināms, to nemaksāšana draud ar atbilstošām sekām. Vajadzīgie maksājumi ir tie, bez kuriem neiztikt, bet uz kuriem var ietaupīt, piemēram, pārtika, apģērbs, transports. Svarīgi apzināt, cik lielu summu mēnesī tiem var atvēlēt, paredzot tam naudu jau uz priekšu. Visvieglāk ir taupīt uz vēlamajiem tēriņiem, nemaz neļaujot tiem notikt (gardumi, jauni apavi, izklaide).
Objektīva regulāro maksājumu izvērtēšana
Jau laikus aicinām objektīvi izvērtēt savu spēju tik galā ar regulārajiem maksājumiem. Ja ienākumi ir samazinājušies un ir pamatotas bažas, ka ar līdzšinējo rēķinu plūsmu nebūs iespējams tikt galā, noteikti uzņemieties iniciatīvu un uzsāciet sarunas ar pakalpojuma sniedzēju par to apmaksas atlikšanu vai daļējas apmaksas grafika sastādīšanu.
Fiksēto izdevumu un abonementu pārskatīšana
Vēl viens veids, kā ietaupīt un salāgot mājsaimniecības finanses, ir pārskatīt fiksētos izdevumus un abonementus, piemēram, mobilā telefona pieslēgumus un tarifus, televīzijas un interneta ikmēneša maksas. To piedāvājuma un izcenojuma klāsts tirgū laika gaitā mainās. Iespējams, kāds no abonementiem, kas iepriekš šķitis nepieciešams, jaunajos apstākļos sniedz iespēju ietaupīt, no tā atsakoties.
Finanšu rezervju veidošana
Ja iespējams, veidojiet finanšu rezerves. Drošības spilvena veidošana vai papildināšana ir īpaši svarīga. Tas ļaus saglabāt drošības sajūtu un emocionālo līdzsvaru, neradot papildu spriedzi. Stress, ko izraisa nenoteiktība naudas lietās, var būtiski ietekmēt darba produktivitāti un atsaukties uz visu ģimeni. Ja esat situācijā, kur, rūpīgi pārskatot izdevumus un plānojot budžetu, ietaupīt ir iespējams, atlikumu noteikti novirziet uzkrājumos.
Jau tagad ir skaidrs, ka komunālo maksājumu pieaugumu rudenī un ziemā savos maciņos sajutīs visi, taču visgrūtāk klāsies tieši sociāli mazāk aizsargātajai un trūcīgākajai sabiedrības daļai. Šajā gadījumā, visticamāk, nepalīdzēs nedz ieteikums par budžeta plānošanu, nedz paradumu un izdevumu pārskatīšana. Svarīgi, lai valsts līmenī reakcija būtu pietiekami ātra un tieši mazāk aizsargāto sabiedrības daļu mērķtiecīgi atbalstītu, izstrādājot konkrētus palīdzības mehānismus. Ar tik krasu energoresursu kāpumu pašu spēkiem mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas nespēs tikt galā. Papildus valsts sniegtajam atbalstam šādā situācijā noderīga būs arī pakalpojuma sniedzēja pretimnākšana, piemēram, par siltumenerģiju ļaujot norēķināties pakāpeniski visa gada garumā, tādējādi izlīdzinot izdevumu pīķi apkures mēnešos. Svarīga ir arī pašu iedzīvotāju iniciatīva problēmas risināšanā, laikus vēršoties pēc palīdzības savā pašvaldībā un pie pakalpojumu sniedzējiem.
