Ja dzelzceļa elektrifikācijas projekts skars valsts budžeta līdzekļus, projektu varētu apturēt, tā šorīt LNT sacīja premjers Māris Kučinskis.

Viņš norādīja, ka valsts budžets nedotēs šo projektu. Pēc viņa sacītā, ja elektrifikācijas projektam būs nepieciešami līdzekļi no citām sfērām, tad šo projektu varētu apturēt.

Pašlaik gan neesot aizdomas, ka tā varētu notikt. Premjers atgādināja, ka pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets vakar slēgtā sēdē atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS “Latvijas dzelzceļš” sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsver, ka vērienīgais elektrifikācijas projekts padarīs Latvijas transporta koridoru konkurētspējīgāku, pārvadātājiem nodrošinot jaunas biznesa attīstības perspektīvas. Līdz ar to pārvadātāji varēs nodrošināt ātrākus kravu pārvadāšanas laikus un sasniegt būtiskus finanšu ietaupījumus, kas nozari ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs. “Ņemot vērā tendences kravu pārvadājumos pa dzelzceļu, elektrifikāciju sāks virzienā uz Rīgu, tādējādi sasniedzot nepieciešamos projekta mērķus, kas ir ekonomiski pamatoti. Vienlaikus projekta īstenošana būs nozīmīgas investīcijas nozares un valsts ekonomiskajā izaugsmē, kā arī nopietns ieguldījums Latgales reģiona attīstībā,” akcentē ministrs.

Izvērtējot auditorkompānijas “Ernst&Young Baltic” pagājušajā gadā veikto analīzi par divām elektrifikācijas projekta pirmā posma alternatīvām, par izdevīgāko no ekonomiskās atdeves viedokļa atzīta Rīgas virziena elektrifikācija.

“Ir apsveicami, ka valdība ir pieņēmusi šo nozares un tautsaimniecības konkurētspējai nozīmīgo lēmumu. Ilgtermiņā šis projekts noteikti radīs papildu ieņēmumus valsts budžetā un veicinās nozares attīstību, kā arī paaugstinās mūsu konkurētspēju attiecībā pret citiem tranzīta koridoriem,” uzsver VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

LDz tuvākajā laikā sagatavos precīzu projekta biznesa plānu, izvērtējot risinājumus valsts līdzdalībai projektā, lai tā īstenošana neietekmētu valsts budžetu.

Foto: Valsts kanceleja