Pieaugošā narkotiku lietošana jauniešu vidē ir brīdinājuma signāls visai sabiedrībai – tā liecina, ka jaunieši jūtas neaizsargāti ģimenē, skolā, vienaudžu lokā, kā arī lielai daļai pusaudžu trūkst atbalstošas vides un skaidras vērtīborientācijas.

Es aicinu attiecībā uz psihoaktīvajiem maisījumiem nelietot maldinošo formulējumu «legālās narkotikas», jo tas sabiedrībā rada mītus un pat pārliecību, ka atsevišķi narkotiku veidi ir legāli un tādējādi – mazāk bīstami vai pat nekaitīgi.

Iemesli, kāpēc jaunietis var sākt lietot narkotikas, var būt dažādi – lai gūtu patīkamas emocijas, vieglāk socializētos un iekļautos vienaudžu sabiedrībā, gan arī, pakļaujoties draugu un paziņu spiedienam un mēģinot ar narkotisko vielu palīdzību risināt kādas problēmas vai mazināt stresu un spriedzi. Vienlaikus pastāv arī dažādi aizsargājošie faktori – atbalstoša ģimene, spēcīga personība, labvēlīga vide, un citi. Ja jaunieša dzīvē riska faktoru ietekme gūst pārsvaru pār aizsargājošajiem, viņš var sākt lietot psihoaktīvas vielas.

Tas ir iemesls, kāpēc līdzās nepieciešamībai spēcināt likumdošanu un novērst psihoaktīvo maisījumu tirdzniecības iespējas ir ārkārtīgi svarīgi jauniešus izglītot par atkarības vielu postošo ietekmi, mazināt neaizsargātības sajūtu jauniešos un palielināt atbalstošas vides pastāvēšanu. Tā ir labākā profilakse, un to mēs kopīgiem spēkiem varam veikt.

Skola, uz kuru jaunieši dodas katru dienu, ir piemērota vieta, kur nodot nepieciešamo informāciju un zināšanas skolēniem, lai viņus pasargātu no nepārdomātas rīcības ar postošām un pat nāvējošām sekām.

Tādēļ es aicinu skolotājus darboties arī interešu izglītības ietvaros un rast iespēju pat ārpus sava priekšmeta robežām stāstīt par narkotiku medicīniskajiem, sociālajiem un psiholoģiskajiem aspektiem un sniegt zināšanas par to, ka psihoaktīvie maisījumi nebūt nav legāli un droši.

Man ir liels gandarījums par tiem skolotājiem, kas jau pašlaik klases stundās runā par narkotiku postu. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka šis darbs ir jāpastiprina un jāmeklē jaunas metodes. Mums ir jāpanāk, lai šādas stundas notiktu visās skolās un ne tikai klases stundu ietvaros. Ir jāmeklē veidi, kā likt informācijai sasniegt dzirdīgas ausis.

Ticu, ka skolotājiem izdosies atrast īstos vārdus, lai uzrunātu jauniešus. Tomēr ir svarīgi izmantot arī mazāk tradicionālas metodes – aicināt uz skolu sportistus un citas jauniešu vidū populārus cilvēkus, kam piemīt veselīgs dzīves veids. Domāju, ka viņi neatteiks.

Ina Druviete, Izglītības ministre