Kāds pensionārs, kurš decembrī bija spiests ārstēties divās slimnīcās, nevarēja uzreiz norēķināties ar Vidzemes slimnīcu Valmierā, solot atlikušos 68 latus samaksāt janvārī pēc pensijas saņemšanas, taču slimnīcā norādīja, ka jāsamaksā parādnieka līgums. Vīrietis šādu līgumu nosaucis par psiholoģisko teroru un paudis satraukumu, ka arī pret citiem pacientiem tāds varētu būt īstenots.

Katrai slimnīcai ir savas metodes, kā pasargāt sevi no parādniekiem, kuru skaits aug dramatiski. Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inguna Liepa pastāstīja, ka slimnieku parādi ir pārsnieguši 30 tūkstošus latu un ik mēnesi pieaug apmēram par diviem tūkstošiem latu. Tāpēc jau piekto gadu ārstniecības iestādei ir līgums ar parādu piedziņas uzņēmumu, kas atgūst apmēram 23% no nesamaksātajām naudas summām.

Liepa uzskata, ka slimnīca nāk pretī pacientiem un šo pretimnākšanu nekādā gadījumā nevar saukt par psiholoģisko teroru, jo ne jau uzreiz slimnieks tiek nodots naudas piedzinējiem, raksta Apollo.lv.

«Ar katru pacientu, kurš nevar samaksāt slimnīcai par ārstēšanos pirms došanās mājās, tiek slēgts līgums, kur abas puses vienojas par naudas apmaksas noteikumiem. Ja līgumā ir noteikts, ka cilvēks samaksās 15 dienās, kā to pieļauj Ministru kabineta (MK) noteikumi, bet bijušais pacients neliekas ne zinis, tikai tad tiek iesaistīts parādu piedziņas uzņēmums. Ne jau vienmēr pacients var izpildīt MK noteikumus par divu nedēļu noteikto termiņu, tad puses vienojas par ilgāku ārstēšanas izdevumu apmaksas laiku. Tas var būt pat vesela gada garumā, ja naudas summa ir liela. To sadalām pa mēnešiem un, ja pacients pilda līgumā parakstīto apņemšanos, nav nepieciešams iesaistīt parāda piedzinējus. Slimniekiem tomēr vajadzētu saprast, ka laikus nesamaksāti ārstēšanās izdevumi ir bezprocentu aizdevums no slimnīcas puses, jo slimniekam papildus nav jāmaksā neviens lats,» stāsta slimnīcas vadītāja.

Liepa «Latvijas Avīzei» atzina, ka tieši pensionāri ir tie, kas cenšas nepalikt slimnīcai parādā. Vislielākās raizes sagādājot tieši alkoholiķi un narkomāni, kuri bieži aizbēg nesamaksājot, bet viņu ārstēšana izmaksā ļoti dārgi.

Slimnīcas vadītāja uzskata, ka Finanšu ministrijai kopā ar Veselības ministriju beidzot vajadzētu sākt risināt jautājumu, kā pasargāt slimnīcas no zaudējumiem, ko tām rada dzērāji, un ka viens no priekšlikumiem varētu būt akcīzes nodokļa daļas novirzīšana alkoholiķu ārstēšanai. Liepa sacījusi: «Slimnīcas ir komercsabiedrības, kas pārdod savus pakalpojumus, tāpat kā veikals savu produkciju, tāpēc, ja cilvēki nevēlas apmaksāt savus parādus un pat neatbild uz slimnīcas administrācijas vēstulēm, mēs nevaram iztikt bez parādu piedzinējiem, lai kā slimniekiem tas nepatiktu.»

Slimnīcas vadība uzsver, ka tā nevar uzņemties bankas funkcijas un tās rīcībā nav brīvu naudas līdzekļu iekšējās kreditēšanas nodrošināšanai. Slimnīcai ir bijušas sarunas ar vairākām kredītiestādēm par ārstniecības patēriņa kredīta nepieciešamību un lietderību.

Pozitīvi par šādu produktu ir izteikusies «Nordea Bank Finland Plc.» Latvijas filiāle. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis uzskata, ka Veselības ministrija varētu rīkot iepirkumu šāda kredītpakalpojuma piesaistei un tādējādi varētu atrast banku, kas piedāvātu pacientam labvēlīgākos nosacījumus.

Veselības ministrijas valsts sekretārs un arī kapitāldaļu turētājs valsts slimnīcās Rinalds Muciņš ir informēts par slimnieku parādiem lielajās slimnīcās un uzskata, ka tas ir nevis valsts, bet katras slimnīcas ziņā, kā piespiest slimniekus samaksāt par ārstēšanos. Bet Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube ar preses sekretāres Lauras Lapiņas starpniecību norādīja, ka valsts slimniekiem izrāda lielu pretimnākšanu, jo pērn no miljons 500 tūkstošiem ārstēto pacientu 877 tūkstoši bija atbrīvoti no samaksas par ārstēšanu. Pagaidām nevienas slimnīcas vadītājs neesot sūdzējies, ka slimnieku parādi ir liela problēma, ar kuru netiek galā.Rīgas Austrumu slimnīca