Vienlaikus viņš apliecināja, ka pēc SVF programmas beigšanās Latvijā vēl turpināsies SVF pēcprogrammas uzraudzība. "Pēc programmas noslēguma turpinās tā saucamā pēcprogrammas uzraudzība, bet tā ne tuvu nav tik detalizēta un sarežģīta, kā tas ir Latvijai atrodoties SVF programmā. Tā kā turpmāk lēmumu pieņemšanā būsim daudz brīvāki, bet jārēķinās ar to, ka tieši tāpēc pašiem ir jāievēro fiskālā disciplīna, jāsamazina budžeta deficīts," teica premjers un paskaidroja, ka tas lielā mērā ietekmēs likmes, par kurām Latvija varēs turpmāk aizņemties, lai nofinansētu arī nākamā gada valsts budžeta deficītu, raksta IR.LV.
"Tas, lai arī ir krietni mazāks, tomēr ir deficīts, un tāpat jāaizņemas, lai pārfinansētu valdības parādus. SVF uzraudzība pašreiz ir krietni samazināta, bet tas nenozīmē, ka mums atkal jāsāk dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Domāju, šo eksperimentu mēs jau esam veikuši, kas notiek, ja mēs dzīvojam pāri saviem līdzekļiem, un nez vai to vajadzētu atkārtot – sekas ir ļoti smagas un nepatīkamas. Līdz ar to mums, protams, ir jāievēro piesardzīga fiskālā politika un jānodrošina valsts stabila attīstība," uzsvēra Dombrovskis, raksta BNS.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvija līdz ar SVF programmas beigšanu būs noslēgusi gadu ar 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. "Domāju tas, ka mēs noslēdzam SVF programmu vienlaicīgi ar 5% ekonomikas izaugsmi, kā tika plānots šogad, parāda to, ka esam spējuši ne tikai nostabilizēt savas finanses, bet arī atgriezties pie stabilas un ilgtspējīgas izaugsmes," teica premjers.
Viņš gan prognozēja, ka strauju valsts kredītreitinga pieaugumu vēl nevaram gaidīt. "Protams, mēs varam prognozēt gan pozitīvu investoru, gan kredītreitingu aģentūru reakciju, bet jāsaprot arī tas, ka šis ārējais ekonomiskais fons ir ļoti nelabvēlīgs, ir ļoti smaga krīze eirozonā un neapšaubāmi tas atsaucas uz to, kā vērtē Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti," atzina Dombrovskis, taču uzsvēra, ka Latviju joprojām daudzviet uzskata par veiksmes stāstu, kā izķepuroties no ekonomiskās krīzes.
Arī Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns trešdien parakstījis papildināto Eiropas Savienības un Latvijas Saprašanās memorandu, tādējādi pieliekot punktu pirms gandrīz trim gadiem sāktajai finanšu palīdzības programmai. To aģentūrai BNS pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.
"Latvijas iedzīvotāji ir paveikuši milzu darbu un izrādījuši lielu pacietību budžeta izdevumu samazināšanas, ekonomikas pārorientēšanas uz eksportu un citu reformu kontekstā, tādējādi rādot priekšzīmi citām valstīm, kurām arī pienācis laiks sakārtot savas finanses un atjaunot konkurētspēju," atzina EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Papildinātajā saprašanās memorandā iekļautas jaunās Latvijas apņemšanās, kam jāpalīdz valsts ekonomikai kļūt vēl stiprākai un arī turpmāk jānodrošina valsts spēja nepieciešamības gadījumā par pieņemamām procentu likmēm aizņemties naudu finanšu tirgos. Valdības apņemšanās skar budžeta un finanšu disciplīnu, sociālās politikas, valsts banku restrukturizācijas un pārdošanas jautājumus, kā arī citus veicamos darbus ēnu ekonomikas apkarošanā, valsts pārvaldes darba uzlabošanā, ilgtermiņa bezdarba problēmas samazināšanā, valsts uzņēmumu un nekustamo īpašumu pārvaldes uzlabošanā, konkurences un valsts iepirkumu procedūru pilnveidošanā un citās jomās.
EK šo saistību izpildei sekos tā dēvētās pēcprogrammas uzraudzības ietvaros. Tā ilgs līdz laikam, kad Latvija būs atmaksājusi apmēram 70% no ES aizdevuma.
EK pārstāvniecībā Latvijā atgādināja, ka kopš 2009.gada sākuma programmas ietvaros Latvija spējusi atjaunot ekonomikas izaugsmi, kas šā gada trešajā ceturksnī sasniedza 6,6% no iekšzemes kopprodukta, un jau vasarā apliecināja, ka ir atguvusi starptautisko finanšu tirgu uzticību, pārdodot parādzīmes par 500 miljoniem ASV dolāru. Kopš krīzes smagākā punkta bezdarbs ir samazinājies no vairāk nekā 20% – līdz 14,4%.
Starptautiskā aizdevuma programmu Latvija plāno pabeigt 22.decembrī. 2008.gada beigās Latvija panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Līdz šim Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem apmēram 49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, bet apmēram 10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, kā arī 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts "Parex bankai". Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu.
