Pēc krīzes Latvija veiksmīgi ir kļuvusi par 18.eirozonas dalībvalsti. Telekanāla «Euronews» raidījums «Real Economy» pievērš uzmanību Latvijas pievienošanos Eiropas kopīgajai valūtai, noskaidrojot, kā un kas palīdzējis Latvijai sasniegt šo mērķi. Savu viedokli par pievienošanos eirozonai pauž arī bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V).
Bijušais Latvijas premjerministrs «Euronews» skaidroja, ka 2008. un 2009.gadā, kad Latvija ekonomiskās krīzes sekas izjuta vissmagāk, šajā laikā viens no mērķiem bija radīt ilgtspējīgu ekonomikas atlabšanas plānu. Ekonomikas atlabšana bija saistīta ar eksportu un rūpniecību, nevis ar nekustamā īpašuma spekulācijām, kā tas bija pirmskrīzes gados, raksta Apollo.lv.
«Valstīm nav viegli izpildīt Māstrihtas kritērijus. Krīzes laikā bija jādomā par to, kā veicināt ekonomikas atlabšanu, nevis par katru cenu izpildīt šos kritērijus,» pauž Dombrovskis. «Tika paveikts milzīgs darbs ekonomikas sakārtošanai. Viena no panākumu atslēgām ir iekšzemes kopprodukta koriģēšana. Koriģēšana notika, ceļot nodokļus un samazinot izdevumus.»
Bijušais Latvijas premjers atzina, ka pamest eirozonu nebūtu tik vienkārši. Šāds lēmums būtu ļoti sarežģīts jebkurai valstij. Uz jautājumu par to, vai eirozonā gaidāma otra liela mēroga krīze, Dombrovskis norādīja, ka šāds apgalvojums ir aplams.
«Tā kā 70% darījumu tika veikti ar eiro, līdz ar to lielas naudas summas tika nelietderīgi zaudētas, vien mainot latus uz eiro. Vairāk par šādām izmaksām nebūs jāuztraucas,» stāstīja Dombrovskis.
Dombrovskis Latvijai novēlējis ilgtspējīgu izaugsmi bez nopietniem ekonomiskajiem satricinājumiem, kā tas bija pirms dažiem gadiem.
Pievienošanos eirozonai novērtē arī Latvijas uzņēmēji. Būvmateriālu ražotāja «Sakret» direktors Andris Vanags atklāja, ka bizness, neatkarīgi no tā, vai kaut kas tiek ražots un pārdots, pats par sevi ir saistīts ar risku. Līdz ar pievienošanos eirozonai vairāk nav jāuztraucas par valūtas maiņas saistīto risku.
Latvijas iedzīvotāji labi atceras ekonomiskās krīzes sākumu. Tagad daudzi pauž bažas, ka eirozonā varētu būt vēl viena ekonomiskā krīze. «Visi saprot, ka kredīti un aizdevumi eiro valūtā būs lētāki. Tas ir viens no soļiem, lai stabilizētu ekonomiku. Latvija tagad ir spēcīgas valūtas dalībvalsts. Ja Latvija būtu bijusi eirozonā tajā laikā, kad valstī sākās ekonomiskā krīze, tad sekas nebūtu bijušas tik smagas, kādas tās bija,» atklāj Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Gundars Strautmanis.
Savukārt Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāvis Andrejs Vanags stāstīja: «Ir pieejama statistika, ka preču cenas nedaudz ir samazinājušās, taču iedzīvotāji reizēm norāda uz cenu kāpumu. Mēs esam izpētījuši un secinājuši, ka atsevišķas cenas ir kāpušas, citas ir kritušas, tādējādi ievērojamas cenu izmaiņas nav novērotas.»
