Valsts budžeta deficīts neliecina par Valda Dombrovska valdības reklamētajiem taupības pasākumiem. Šī valdība pārņēma valsti 2009. gada pavasarī no Ivara Godmaņa valdības. Abu valdību saimniekošanas kopējais finanšu rezultāts bija valsts parāda pieaugums par 857 miljoniem latu pēc Latvijā pieņemtās uzskaites sistēmas jeb 1264 miljonu (1,26 miljardu) deficīts pēc Eiropas Savienībā lietotās metodikas, pēc kuras rēķina valstu (ne)atbilstību eiro zonai. Kritērijs nav parāda lielums naudas zīmēs, bet procentos no IKP. 1,26 miljardi latu bija 9,7% no 2009. gada IKP, bet pērn pārtērētie 984 miljoni atbilda 7,7%. Šā gada taupības pasākumiem jāsamazina gada parāda pieaugums līdz 644 miljoniem jeb 4,5% no IKP. Tālāk jāseko parāda pieauguma samazinājumam līdz 2,5%, ar kuriem Latvija jau varēs nostāties uz eiro zonas sliekšņa, raksta NRA.lv
Pretēji oficiālajam viedoklim, valsts parāda rādītāji neapliecina kaut cik ievērojamu parāda samazinājumu no 2009. gada uz 2010. gadu tagad 2011. gadā.
Pagājušo gadu Latvija nodzīvoja ar budžeta likumā ierakstītu 524 miljonu latu deficītu, bet spēja izdzīvot bez sociāliem satricinājumiem tikai tāpēc, ka īstenībā V. Dombrovska valdība atļāvās iztērēt 984 miljonus latu pēc ES aprēķinu metodikas jeb 917 miljonus pēc vietējās aprēķinu metodikas. Atšķirība starp 524 un 917 miljoniem, kuri rēķināti pēc vienas un tās pašas metodikas, ir pietiekams pierādījums, lai secinātu, ka valsts budžeta likuma uzdevums ir mierināt vai mānīt kreditorus, nevis regulēt valsts ieņēmumus un izdevumus. Budžeta likums V. Dombrovska valdībai šķita kaut kas tik nesvarīgs, ka to pat neuzskatīja par vajadzīgu grozīt, kā to nemitīgi darīja I. Godmaņa valdība. Diez vai īpašā matemātika 524=917 Latvijā būtu iespējama bez Latvijas kreditoru ziņas un piekrišanas. Viņi joprojām neceļ tračus par Latvijas patieso budžeta deficītu, lai neaizbaidītu nākamos kreditorus, ar kuru aizdoto naudu iecerēts atdot tagadējos parādus Eiropas Komisijai un Starptautiskajam valūtas fondam.
Pretēji valdības apgalvojumiem V. Dombrovska valdība valsts parāda pieaugumu ir nevis samazinājusi, bet palielinājusi no 857 miljoniem latu 2009. gadā līdz jau minētajiem 917 miljoniem pērn. 1264 ir nenoliedzami mazāk par 984, taču valdības nopelnu tur nav. Lielo atšķirību starp Latvijas 2009. gada parāda rādītājiem pēc vietējās un starptautiskās metodikas noteica tas, ka starptautiskā metodika lika ierēķināt valsts parādā 2008. un 2009. gada ieguldījumus Parex bankā, kas pēc Latvijas standartiem skaitās peļņu nesoša uzņēmējdarbība. Tagad šo naudu gan nākas paklusām norakstīt. Savukārt budžeta iestāžu uzturēšanai nepieciešamā parāda pieaugums liecina, ka valdība 2009. un 2010. gadā nav veikusi reformas, kas būtu atbilstošas ekonomiskajai situācijai Latvijā.
Uz šo gadu valdība paredz kosmētisku parāda samazinājumu no 524 miljoniem līdz 493 miljoniem. Tomēr valdība nav uzrādījusi neko, kas liecinātu, ka, valsts aparāts spētu šogad pastāvēt, neuzkraujot valstij parādu, kas grozīsies ap to pašu miljardu. Citādi būtu jāatzīst, ka visa starpība starp 524 un 917 miljoniem tika nozagta jau pirms sadalīšanas starp valsts budžeta iestādēm. Varētu būt tā, ka nodokļu sloga palielinājums vispār un energoresursiem jo īpaši patiešām palielina valsts ienākumus un tādējādi samazina parādu pēc vietējās aprēķinu metodikas, bet tad pieaugs parāds pēc starptautiskajiem standartiem, jo valdībai nāksies piekopt tādu uzņēmējdarbību kā pašas valdības izputināto apkures uzņēmumu kreditēšanu. Protams, šī nauda nonāks turpat, kur jau nonāk Parex bankai izsniegtie kredīti.
