Leģionāru diena nav tikai diena, kad atceramies latviešu leģionāru kaujas Otrā pasaules kara laikā un pieminam mūžībā aizgājušos. Tā ir diena, kad izrādām cieņu mūsu tautas stiprākajiem vīriem, kuri mīl Latviju un grūtību priekšā nesalūzt.
Salīdzinot ar laiku, kad pirmo reizi piedalījos leģionāru dienas pasākumos, daļa no bijušajiem leģionāriem ir aizgājuši mūžībā. Emu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja iepazīt daudzus cienījamus cilvēkus un novērtēju to, ka leģionāri, joprojām ir mūsu vidū.
Šie cienījamā vecumā esošie vīri ir iedvesmojuši mani un daudzus citus jauniešus. Vienmēr ar apbrīnu esmu raudzījies uz to kā šie vīri pat deviņdesmit gadu vecumā spēj iet ar taisnu muguru bez citu palīdzības, kamēr jauni vīrieši pa ielām staigā salīkuši un nošļukuši. Šie vīri atceras pagātni un vienlaikus runā par reālām lietām, ko būtu jāizdara, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka, nevis sūdzas, ka viss ir slikti. Šie vīri nebaidās atklāti paust mīlestību pret Latviju, jo tās dēļ bija un ir gatavi ziedot sevi.
Šo vīru dzīves nav bijušas vieglas. Savulaik šie vīri ir pieredzējuši elli. Viņi ir redzējuši kara šausmas. Viņu acu priekšā ir miruši draugi, klasesbiedri un brāļi. Karš ir nopostījis viņu mājas un atņēmis ģimeni. Paši viņi ir bijuši ievainoti un gūstā spīdzināti. Pēc kara liela daļa ir bijusi spiesta pavadīt izsūtījumā, citi turpināja cīņas kā nacionālie partizāni. Tie, kuri pēc izsūtījuma atgriezās okupētajā Latvijā, bija jārēķinās ar to, ka viņiem tiek liegta iespēja iegūt izglītību un strādāt atbildīgos amatos. Viņi tika zākāti, bet viņi netika salauzti. Neskatoties uz visām grūtībām, viņi nežēloja sevi un nečīkstēja cik viss ir slikti. Viņi darbojās, lai pašu dzīves kļūtu labākas un lai Latvija būtu brīva. Šie vīri aktīvi iesaistījās neatkarības kustībā; organizēja patriotiskus pasākumus; palīdzēja veidot neatkarīgās Latvijas armiju un zemessardzi; atjaunoja mūsu tautai nozīmīgus pieminekļus, kurus bija nopostījusi padomju vara…
Divu lielvaru sarīkotajā slaktiņā leģionāri apliecināja savu varonību kaujas laukā, bet patiesā varonība bija tā, ka viņi nepadevās un nav padevušies līdz šai dienai. Neskatoties uz savu cienījamo vecumu, daudzi leģionāri ir sabiedriski aktīvi, piedalās un organizē patriotiskus pasākumus. Ar savu piemēru viņi turpina iedvesmot savus ģimenes locekļus un jaunatni.
Novērtēsim, izrādīsim cieņu un pateiksim paldies mūsu tautas stiprākajiem vīriem. Viņi to ir pelnījuši!
Jānis Dombrava, Saeimas deputāts
