Lai gan parasti dīzeļdegviela ir lētāka nekā benzīns, pēdējā mēneša laikā Latvijā dīzeļdegvielas cena degvielas uzpildes stacijās ir sasniegusi un atsevišķās dienās pat apsteigusi 95. markas benzīna cenu. Degvielas tirgotāji to skaidro ar ziemas laikā pieaugošo pieprasījumu pēc dīzeļdegvielas, raksta NRA.lv.
Dīzeļdegviela Latvijā ir visvairāk pārdotais degvielas veids, turklāt ar katru mēnesi pieprasījums pēc šīs degvielas pieaug.
Šā gada dieviņos mēnešos mazumtirdzniecībā pārdoti 527 tūkstoši tonnu dīzeļdegvielas (neskaitot dīzeļdegvielu lauksaimniekiem), kas ir par 5 procentiem vairāk nekā pērn tādā pašā laika posmā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Savukārt pieprasījums pēc benzīna rūk teju katru mēnesi. Šā gada pirmajos trīs ceturkšņos mazumtirdzniecībā pārdoti 126 tūkstoši tonnu benzīna (bio), kas ir par 3 procentiem mazāk nekā pirms gada tādā pašā laika posmā.
Attiecīgi arī akcīzes nodokļa ieņēmumi no degvielas pārdošanas ir daudz mazāki nekā par dīzeļdegvielu iekasētais akcīzes nodoklis, lai gan benzīnam akcīzes nodokļa likme ir augstāka. Šā gada deviņos mēnešos par benzīnu akcīzē iekasēti 87 miljoni eiro, par dīzeļdegvielu (neskaitot lauksaimniekiem pārdoto) – 302 miljoni eiro.
Kaut arī ar dīzeļdegvielu darbināmi auto lielākoties ir dārgāki un arī dīzeļa cena ir pietuvojusies degvielas cenai, Latvijā proporcionāli lielākā daļa iedzīvotāju, plānojot jauna auto iegādi, priekšroku dotu automašīnām ar dīzeļdegvielas dzinēju. Auto ar benzīna dzinēju domā pirkt 24 procenti aptaujāto, savukārt 35% dotu priekšroku dīzeļauto, secināts SEB līzinga veiktā aptaujā. Lietuvā populārākā izvēle būtu hibrīda auto – to vēlētos iegādāties 37% respondentu. Otrajā vietā ir auto ar benzīna dzinēju (29%), un vien trešajā vietā ir auto ar dīzeļa dzinēju (27%). Savukārt Igaunijā lielākā daļa aptaujāto (38%) apsver benzīna auto iegādi, otrajā vietā ir hibrīda auto (28%) un trešajā – auto ar dīzeļa dzinēju (25%).
Kopumā 90 procentiem aptaujāto Latvijas iedzīvotāju degvielas tips ir viens no svarīgākajiem jaunas automašīnas izvēles kritērijiem.
Arī Parīzes un Londonas iedzīvotājiem, domājot par jauna auto iegādi, degvielas izvēles jautājums būs pats svarīgākais, jo, iespējams, no 2020. gada šo pilsētu centros ar dīzeļauto iebraukt vairs nevarēs. Ar līdzīgiem ierobežojumiem varētu saskarties arī Lietuvas lielāko pilsētu iedzīvotāji un autotūristi, jo Lietuvas Vides ministrijas sagatavotajā gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā paredzēta finansiāla palīdzība Viļņas, Kauņas, Klaipēdas, Šauļu vai Panevēžas pašvaldībām, ja tās no 2020. gada visā vai daļā savu teritoriju ierobežos automašīnu ar dīzeļdzinējiem pārvietošanos.
36 procenti Latvijā aptaujāto iedzīvotāju ir pārliecināti, ka iniciatīvas, kas ierobežo dīzeļdegvielas auto izmantošanu, ir pārāk radikālas un pēc būtības nav nepieciešamas. 16% respondentu atzīmē, ka viņus sarūgtina fakts, ka pēc kāda laika auto ar dīzeļa degvielu var nebūt vispār. Tikai 23% respondentu pārliecināti, ka dīzeļdegvielas auto izmantošanas samazināšana palīdzēs rūpēties par apkārtējo vidi.
Viedokļi
Ilze Pērkone, SIA Neste Latvija mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja:
– Ziemas laikā visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc dīzeļdegvielas, tādēļ tas ietekmē arī dīzeļdegvielas biržas cenu. Arī pati ziemas dīzeļdegviela ir dārgāks produkts nekā vasaras dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā pēdējā mēneša laikā ir samazinājušās biržas cenas gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai. Sekojot šai tendencei, cenas Neste degvielas uzpildes stacijās Latvijā ir samazinājušās par 15 centiem benzīnam un par 10 centiem dīzeļdegvielai.
Jeļena Gavrilova, SEB līzinga vadītāja:
– Eiropas nostāja samazināt CO2 izmešu apjomu nenozīmē, ka visiem jau šobrīd jāatsakās no kāda konkrēta dzinēja tipa, tomēr laiks aizdomāties, cik ilgi būs iespējams izmantot esošo spēkratu. Arī Latvijā no nākamā gada CO2 izmešu apjoms ietekmēs maksājamā nodokļa lielumu, tādēļ, vērtējot iegādājamo auto uzturēšanas izmaksas, būtu jāizvērtē arī šis aspekts. No aptaujas rezultātiem varam secināt, ka Latvijas iedzīvotāji nesteidzas atteikties no dīzeļdegvielas auto, savukārt Igaunijā un Lietuvā šādi auto vairs nav pirmā izvēle. Turklāt, atbalstot Eiropas iniciatīvu, 23% Lietuvas iedzīvotāju atzīmē, ka plāno pārtraukt dīzeļdegvielas auto izmantošanu. Igaunijā šādi atbildēja 10% respondentu, bet Latvijā – vien 8 procenti.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
