No vienas puses, gribas demonstrēt publikai bezkompromisa cīņu ar ļaunumu, proti, azartspēļu atkarību, no otras – palielināt valsts nodokļu ieņēmumus. Taču specifiskais nodoklis nozarei tiek celts jau divus gadus pēc kārtas, un, kā apgalvo uzņēmēji – trešo piegājienu viņu rūpals neizturēs.

Atkarīgie aizies internetā

Nozares uzņēmējdarbības rādītāji jau pašlaik ir pasliktinājušies, un otrajā ceturksnī nodokļu plāns nav izpildīts. Kāpēc? Tas pat īsti nav skaidrs pašiem uzņēmumiem, jo silta vasara un daudz tūristu parasti ienes arī vairāk naudas. Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ šim gadam prognozētā izaugsme pārtapusi stagnācijā, un, tā turpinoties – gads tiks noslēgts bez plānotā pieauguma. Pusgada apgrozījums ir 62,7 miljoni latu, kas pret iepriekšējo periodu ir vien 5,7% plusā, bet, atņemot valsts uzņēmuma Latvijas Loto panākumus, azartspēlēm paliek vien 2,8% pieaugums. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija informē, ka pašlaik piecām kapitālsabiedrībām ir negatīva bilance.

Šādos apstākļos vēl vairāk palielināt nodokļu slogu, lai pildītu valsts budžetu, ir neloģiski. Šis mērķis nepiepildīsies, jo uzņēmēji būs spiesti samazināt spēļu automātu un zāļu skaitu. Par to varētu līksmot azartspēļu biznesa nīdēji, ja vien internets nepiedāvātu spēlmaņiem pārvākties virtuālajā vidē, kur gandrīz visas spēles tiek organizētas nelegāli no ofšoriem. Valsts par tām nodokļos nesaņem ne santīma, kaut gan vārgākos pilsoņus pārņem tā pati azartspēļu atkarība, kas iepriekš, sēžot fiziski taustāmās laimētavās. Darbs pie jaunā azartspēļu likuma ilgst jau divus gadus un pašlaik nonācis strupceļā, jo līdztekus interneta problēmas risināšanai pašvaldības un azartspēļu uzņēmumi nespēj vienoties par kārtību, kādā saskaņojama jaunu zāļu atvēršana.

Nozarei jauni izdevumi

Latvijas spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs stāsta, ka ir vēl vairāki iemesli, kādēļ nodokļa pieaugums šobrīd var atstāt ļoti negatīvu iespaidu uz nozari un automātiski – arī valsts budžetu. 2019. gadā visiem spēļu automātiem valstī jābūt saslēgtiem vienā ķēdē, lai garantētu labākas to uzraudzības iespējas un spēlmaņiem – to, ka, sametot naudu iekšā, to laiku pa laikam var dabūt ārā. Šīs procedūras izmaksas tiek lēstas miljonos latu, tātad uzņēmumiem naudu jāļauj uzkrāt. Citus papildu izdevumus jau šī gada beigās radīs eiro atnākšana. Un runa nav tikai par naudas kastīšu nomaiņu spēļu automātos un to pārprogrammēšanu atbilstoši jaunām likmēm. Cilvēku psiholoģija ir tāda, ka vēl labu laiku viņi spēlēs ar vecajiem naudas nomināliem, kaut arī jaunā nauda būs mazvērtīgāka. Ja iepriekš lika automātā piecus latus, turpmāk liks piecus eiro. Vismaz kādu laiku tā būs. Nozare paredz apgrozījuma kritumu arī nākamā gada pirmajā pusē, tikmēr Finanšu ministrija optimistiski prognozē, ka azartspēļu nodokļu un nodevu iekasēšana turpmāk uzlabosies par 100 tūkstošiem gadā, kas ir pretrunā formālajam mērķim ierobežot atkarības.

Uz to norāda uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne. Politiķu divkosīgās runas par spēļu biznesa neizmērojamo ļaunumu viņai vairs pat neliekoties smieklīgas: «Var jau būt, ka uzreiz šis bizness nenobeigsies, bet kaut kādā brīdī vadzis lūzīs.»

Nacionālā apvienība nākamā gada valsts budžeta kontekstā piedāvājusi celt azartspēļu nodokli par 15%, paredzot tā palielināšanu arī aiznākamajos gados tā, lai beigās no viena automāta valsts iekasētu 3000 latu gadā. Finanšu ministrija pagaidām piekrīt 10% pieaugumam. Partijas valdes loceklis Jānis Iesalnieks to raksturo kā «saprātīgu priekšlikumu». Protams, ja to salīdzina ar pāris gadus senāko ierosinājumu par azartspēļu nodokļu dubultošanu, šis izskatās saprātīgāks. Taču nozare vienalga saka – nav īstais brīdis. «Aizpērn nodokli cēla par desmit procentiem. Pagājušajā gadā vēl par 15. Mēs pieklājības pēc paprotestējām, tomēr pieaugums nozarē bija un nodokļa kāpumā bija saskatāma loģika. Turklāt tāda bija vienošanās ar valdību,» skaidro Arnis Marcinkēvičs. Turpretī pašlaik neesot ne vienošanās, ne pieauguma, ne loģikas.

Parādnieks: šitie nenomirs

Šaubas par iecerētā nodokļa kāpuma pamatotību ir finanšu ministra partijas biedram – Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājam Jānim Reiram. No valdības mājas valsts budžeta projekts nonāks pa taisno pie viņa: «Ar nozari bija vienošanās, ka nodokli palielinās divus gadus. Tas tika izdarīts. Līdz ar to šī tagad ir pilnīgi jauna situācija, un mēs to ļoti nopietni analizēsim.» Jānis Reirs atgādina, ka krīzes laikā 2009. gadā arī tika ievērojami pacelts azartspēļu nodoklis un uzņēmēji samazināja aparātu skaitu. «Mēs tagad varam nonākt pie līdzīgas situācijas.»

Tikmēr viens no Saeimas dedzīgākajiem azartspēļu apkarotājiem, Nacionālās apvienības līderis Imants Parādnieks Reiram oponē un dziļāko krīzes gadu min kā piemēru šī rūpala dzīvelīgumam: «Ja toreiz valdība un Saeima būtu paklausījusi un nodokli nepalielinātu, valsts kasei garām būtu aizgājuši jau vairāki desmiti miljonu. Nozare toreiz spēja pielāgoties un gan jau pielāgosies arī tagad.» Bet, ja nepielāgosies, arī nebūs liela bēda, jo «neko labu tautsaimniecībai šis bizness nenes». Nozares darbinieku un arī viņu uzraudzes Signe Birnes žēlabas, ka azartspēļu bizness aizies postā, viņš uzskata par blēņām. «Šī nav tā nozare, kura mirst nost. Paskatieties, pagājušā gada rentabilitāte ir līdz 17 procentiem!» Turklāt valstij neesot jārūpējas par atkarību radīšanu. Atbalstāmi varētu būt vienīgi kazino – arī pats Imants Parādnieks paretam ruleti uzspēlējot un atkarības viņam neesot – bet ne jau spēļu zāles uz katra ielas stūra.

***

Ekspluatēto azartspēļu iekārtu, spēļu zāļu un kazino skaita izmaiņas

Skaits 2012. g.

jūnijs 2012. g.

sept. 2012. g.

dec. 2013. g.

marts 2013. g.

jūnijs

Azartspēļu automāti 7944 8030 8103 8126 8149

Ruletes galdi 15 16 16 15 15

Kāršu galdi 56 59 57 52 51

Spēļu zāles 323 327 328 328 327

Bingo zāles 3 3 3 3 2

Kazino 5 6 6 5 5

Totalizatora punkti 18 20 21 21 22

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija