Šī gada deviņos mēnešos reģistrēti 22 498 mirušie, kas ir par 1 916 mirušajiem jeb 7,8 % mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Deviņos mēnešos samazinājies mirušo un jaundzimušo skaits

No deviņiem šī gada mēnešiem augstākie mirstības rādītāji novēroti martā, kad miruši 2 968, kas bija par 10,1 % vairāk nekā pērn martā. Tai pat laikā 2021. gadā augstākie mirstības rādītāji reģistrēti gada pēdējos mēnešos.

Turpina samazināties arī dzimušo skaits. Šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēts 12 221 jaundzimušais, kas ir par 8,2 % mazāk nekā 2021. gada attiecīgajā laika periodā. Turklāt jau astoņus mēnešus, sākot no šā gada februāra, katru mēnesi reģistrēts vismazākais dzimušo skaits attiecīgajās mēnesī pēdējā simtgadē. Tikai šā gada janvārī bija par pieciem jaundzimušajiem vairāk nekā 2021. gada janvārī, kad piedzima vismazāk bērnu pēdējos simts gados. To var skatīt datu vizualizācijā Dzimušo un mirušo skaits Latvijā 1920–2022.

Lai arī mirstība deviņos mēnešos samazinājās, tā saglabājas augsta un joprojām ir gandrīz divreiz lielāka par dzimstību. 2022. gada deviņos mēnešos iedzīvotāju skaits valstī negatīva dabiskā pieauguma rezultātā samazinājies par vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku.

Laulību skaits palielinājies par 6,6 %, bet nesasniedz pirmspandēmijas līmeni

2022. gada deviņos mēnešos reģistrētas 10 080 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 626 laulībām jeb 6,6 % vairāk, bet tas joprojām atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa – 2019. gada deviņos mēnešos tika noslēgti vairāk nekā 10,5 tūkstoši laulību.

2022. gada 1. oktobrī provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1 miljons 895,4 tūkstoši, kas ir par 19,6 tūkstošiem vairāk kā 2022. gada 1. janvārī. Iedzīvotāju skaits pieaudzis reģistrētās imigrācijas dēļ, jo Ukrainas iedzīvotāji, kuri devušies bēgļu gaitās, tiek ieskaitīti pastāvīgo iedzīvotāju skaitā. Šāda prakse tiek piemērota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras uzņem Ukrainas bēgļus. 2022. gada 1. oktobrī Latvijā savu dzīvesvietu bija reģistrējuši 36,6 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo1, kas devušies prom no Ukrainas karadarbības dēļ.

Novērtējums, cik Ukrainas bēgļu ir palikuši uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, tiks veikts 2023. gada sākumā pēc visu datu saņemšanas no Latvijas administratīvo datu reģistru īpašniekiem.

1 Tiek ieskaitīti Ukrainas valstspiederīgie, kam dzīvesvieta attiecīgā mēneša sākumā ir deklarēta Latvijā, bet tā nav bijusi deklarēta Latvijā 2022. gada sākumā. Papildus tiek ņemts vērā, vai personai ir uzturēšanās atļauja un tā ir vismaz uz 11 mēnešiem, kā arī izpildās vismaz viens kritērijs: personai ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss vai tai ir Ukrainas pilsonība.