2016./2017. akadēmiskajā gadā augstskolās un koledžās studēja 82 914 studenti, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas pārskats par augstāko izglītību. Statistika parāda jau visiem zināmo faktu – studējošo nekļūst vairāk, tomēr augstskolu un koledžu skaits kopš 2008. gada palicis gandrīz nemainīgs. Vietējo studentu skaita sarukumu nedaudz kompensē ārvalstnieki – viņu skaitam gan ir tendence pieaugt, raksta NRA.lv.
Desmit gadu laikā studējošo skaits ir sarucis par 48 000: 2006./2007. studiju gadā studentu skaits bija 131 000, pagājušajā mācību gadā nepilni 83 000. Augstskolu un koledžu skaits gan principā nav mainījies – savu darbību beigušas ir divas valsts augstskolas un viena valsts koledža, privāto augstskolu skaits palicis nemainīgs, bet privāto koledžu skaitam pievienojusies vēl viena. Taču to, ka Latvijā augstskolu skaits ir pārāk liels un noteikti samazināms līdz desmit, uzskata vairāki universitāšu vadītāji.
Labā ziņa – arvien vairāk studentu augstāko izglītību var iegūt par valsts budžeta līdzekļiem: pirms desmit gadiem bija 77% maksas studentu un 23% mācījās budžetā, bet pērn šī proporcija bija 58% (par saviem līdzekļiem) un 42% (budžets).
2016./2017. akadēmiskajā gadā vislielākais imatrikulēto studentu skaits bija Rīgas Tehniskajā universitātē – studijas uzsāka 5566 personas, otrā populārākā izvēle bija Latvijas Universitāte (4323), tad seko Rīgas Stradiņa universitāte (2691), vairāk par 1000 studējošajiem bija Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai, kā arī biznesa augstskolai Turība. Starp koledžām līdere bija Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža. Vislielāko studentu pieaugumu (salīdzinājumā ar 2015./2016. akadēmisko gadu) pieredzēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija (+35%), Ekonomikas un kultūras augstskola (+19%), Latvijas Kristīgā akadēmija (+16%), RSU (+15%) un Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (+15%). Tomēr vairumam augstskolu imatrikulēto skaits sarucis, visdramatiskākais kritums ir Eiropas Tālmācības augstskolai (81%). Tas nav pārsteidzoši, jo iestāde nav akreditēta. Starp koledžām visaugošākā līkne bija Biznesa vadības koledžai (+80%), bet kritums Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžai (58%).
Pārskatā iekļautā informācija ļauj secināt, ka gadu no gada pieaug to ārvalstnieku skaits, kas nolemj studēt Latvijā. Pirms 10 gadiem ārvalstu studentu skaits bija 1425 jeb 1% no kopējā studējošo skaita, bet šobrīd katrs desmitais students ir iebraucējs un Latvijā izglītību iegūst vairāk nekā 8000 svešzemju studentu. Vislielākais ārvalstu studentu īpatsvars ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) – 22% no studentiem nav vietējie, turklāt augstskola gadu no gada spēj piesaistīt arvien vairāk ārvalstnieku. RSU visvairāk mācās studenti no Vācijas un Zviedrijas. Gada griezumā labi panākumi šajā ziņā ir lielākajam vairumam augstskolu – ārvalstnieku skaits daudzviet ir dubultojies.
Līga Nestere
Foto:Congerdesign/https://pixabay.com/en/users/congerdesign-509903/https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/
