Pēc izmaiņām Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ierindas Saeimas deputātiem alga pieaugusi aptuveni par 100 eiro uz rokas, bet tiem, kas pilda vairākus amatus Saeimā – pat par 1000 eiro, krietni apsteidzot Saeimas augstākās amatpersonas – priekšsēdētājas – atalgojumu.
Arī starp Valsts kancelejas un Ministru kabineta amatpersonām premjerministrs nebūt nesaņem lielāko samaksu par darbu. Janvārī dāsnāk nekā toreizējā premjerministre Laimdota Straujuma tika atalgota gan daļa ministru, gan arī atsevišķi Valsts kancelejas darbinieki.
Janvārī no 12. Saeimas deputātiem lielākā alga izmaksāta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājam un Pieprasījuma komisijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim – 3398 eiro. Arī partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja un Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa janvārī uz rokas saņēma diezgan ievērojamu summu – 3282 eiro, lai gan viņa janvāra beigās atteicās no piemaksas par frakcijas priekšsēdētājas amata pildīšanu. Saeimas preses dienests skaidroja, ka S. Āboltiņai netiek maksāts par Saeimas frakcijas priekšsēdētājas pienākumu veikšanu, sākot ar 27. janvāri, un viņa pagaidām ir vienīgā, kas ir atteikusies no mēnešalgas daļas par pienākumu pildīšanu. Algu starp 2000 un 3000 eiro janvārī kopumā saņēma 27 Saeimas deputāti, tai skaitā arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Tiesa, viņas darbs, novērtēts naudas izteiksmē (2598 eiro), janvārī bija zemāks nekā septiņiem citiem viņas kolēģiem Saeimā.
Lielākās kompensācijas par mājokļa īri un transporta izdevumiem, uz ko var pretendēt ārpus Rīgas dzīvojošie Saeimas deputāti, janvārī saņēma Juris Viļums (694,75 eiro), Jānis Klaužs (686,28 eiro) un Jānis Vucāns (658 eiro), kurš piešķirto kompensāciju izmantoja pilnā apmērā. Līdzīgi kā J. Vucāns kompensāciju centu centā janvārī izmantoja vēl 16 citi deputāti, raksta NRA.lv.
Saeimas deputāts Dainis Liepiņš, kurš janvārī neapmeklēja nevienu Saeimas sēdi, jo tas viņam ir liegts saistībā ar krimināllietas iztiesāšanu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā, algā par janvāri viņš saņēma 1209 eiro. Saeimas preses dienests skaidroja, ka viņam tiek maksāta puse gan no deputāta mēnešalgas, gan no piemaksas par Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītāja amata pildīšanu.
Guntis Belēvičs janvārī bija vienīgais deputāts, kurš nesaņēma algu par šo darbu, jo, kļūdams par veselības ministru, viņš izvēlējās saņemt ministra algu (abus atalgojumus viņam liedz saņemt likums par Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā). Salīdzinājumam – deputāta alga šobrīd uz papīra ir 2448 eiro, ministra – 3581 eiro. Sākot ar 12. februāri, Saeimas deputāta algu nesaņems arī Armands Krauze, kurš ir sācis pildīt parlamentārā sekretāra amatu.
Šā gada janvārī Ministru kabinetā lielākā alga bijusi nevis kādreizējai premjerei Laimdotai Straujumai, kas algā saņēma 2647,40 eiro, bet gan iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, kas saņēma 3676,13 eiro. Dāsnāku atalgojumu nekā premjere janvārī saņēma vēl daži citi ministri un arī Valsts kancelejas darbinieki. Tiesa, šie atalgojumi ir aprēķināti, iekļaujot piemaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, tai skaitā arī par prombūtnē esoša darbinieka darba pienākumu pildīšanu.
Ilze Šteinfelde
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
