Rit trešais gads, kopš valsts uzņēmums Pasažieru vilciens (PV) ir izsludinājis konkursu par tiesībām uzbūvēt 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu sastāvus. Vilcienu būvei atlikuši vēl tikai pāris gadi, kamēr spēkā Eiropas Komisijas solījums apmaksāt 100 miljonus latu no 140 miljoniem, cik varētu izmaksāt vilcie-nu būve.
Latvija grib tagadējā Eiropas stila vilcienus palaist pa padomju jeb Krievijas platuma sliedēm. Tas nozīmē, šādus vilcienus nevar vienkārši nopirkt no lielražotājiem, kuri būvē simtiem vilcienu sastāvu gadā. Vilcieni Latvijai ir jākonstruē un jābūvē atsevišķi no pārējiem vilcieniem. Tas pasūtījumu droši vien sadārdzina, bet, no otras puses, dod izredzes Latvijai atjaunot Rīgas vagonu rūpnīcu (RVR), nepārkāpjot ES prasīto konkurences principu ievērošanu. Ja jau Latvijas pasūtījuma izpilde vispār jānošķir no pārējiem pasūtījumiem, tad varbūt visefektīvāk būtu to izdarīt arī teritoriāli. Tomēr šāds risinājums prasa papildu laiku, lai pārveidotu RVR atbilstoši jauno vilcienu būves vajadzībām.
RVR atrodas gluži kā apburtā lokā, ko varētu teikt par visu lielrūpniecību Latvijā: bez pasūtījumiem nevar modernizēties, bet bez modernizācijas nevar kaut tikai pretendēt uz pasūtījumiem. RVR atrada izeju, startējot konkursā kopā ar pasaules mēroga ražotāju Bombardier. Šo pasākumu izjauca PV prasība, «ka Bombardier garantē segt visu, kas 30 gadu laikā notiks ar mūsu uzbūvētajiem vilcieniem», kā Neatkarīgajai formulēja RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis. «Ja tāda līguma nav, mēs esam no konkursa ārā. Ja tāds līgums ir, tad konkurenti iesniedz sūdzības, ka konkursā piedalās uzņēmums, kas pats nevar ne par ko atbildēt. Sākas tiesāšanās, un vilcienu būve Latvijā tiek apturēta uz nenoteiktu, bet ilgu laiku.» Lai tā nenotiktu, RVR un Bombardier no konkursa izstājās, bet RVR pārkvalificējās no ģenerāluzņēmēja vienā konkursa pieteikumā par apakšuzņēmēju citā pieteikumā, ko bija iesniegusi Spānijas firma Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF). Tas kļuva par vienīgo pieteikumu konkursa otrajā kārtā, kurā vairs nepiedalījās arī Šveices firma Stadler Bussnag AG (Stadler). Taču tūlīt pēc tam, kad PV bija atzinis konkursa vienīgo dalībnieku par konkursa uzvarētāju, Stadler iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Tas atzina par izskatīšanas vērtu Stadler apgalvojumu, ka CAF piedāvājums būtiski pārkāpjot konkursa prasību attiecībā uz vilcienā noteikto minimālo sēdvietu un saliekamo sēdekļu skaitu. Veselu mēnesi izskatot šādu sūdzību, IUB nonāca līdz lēmumam krēslu skaitīšanu turpināt. IUB Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina Neatkarīgajai paskaidroja, ka galīgais lēmums par katru sūdzību IUB jāpieņem četru mēnešu laikā.
Iespējams, ka vilcienu gadījumā ir jāskaita nevis krēsli, bet dienas vai nedēļas līdz jaunas valdības sastādīšanai. Tad arī kļūs skaidrs, vai IUB pieņems lēmumu, vai turpinās skaitīt krēslus līdz brīdim, kad CAF nāksies savu piedāvājumu atsaukt. Proti, CAF vilcieni Latvijai atrodas konstruēšanas stadijā. Stadler, turpretī, jau ir ieguvis vilcienu pasūtījumus Latvijai kaimiņos esošajās Igaunijā un Baltkrievijā un tāpec spētu pasūtījumu izpildīt ātrāk. Latvijai atliks izvēlēties, vai izmantot šādu iespēju vai atlikt vilcienu pasūtīšanu uz nākamo ES plānošanas periodu.
Konkursa novilcināšana sakrīt ar Valda Dombrovska valdību pastāvēšanas laiku. Savukārt lielākā daļa no šā laika attiecas uz viņa pirmo valdību, kurā satiksmes ministrs bija Kaspars Gerhards. Tas nozīmēja, ka satiksmes nozare bija atdota grupējumam ar apzīmējumu TB/LNNK. Šis grupējums izdzina no Satiksmes ministrijas pārziņā esošajiem uzņēmumiem iepriekšējā ministra Aināra Šlesera «šofera dēlus», bet vietā salika tos tēvzemiešus, kuri bija izdzīti no Rīgas domes iestādēm un uzņēmumiem. Iespaidīgākā figūra starp tiem bija Andrejs Požarnovs, kurš kļuva par PV valdes locekli.
PV valde lēma par vilcienu pasūtījumu pat divkārši – ne vien kā valde, bet arī kā konkursa komisija, no kuras A. Požarnovam nācās evakuēties. Ar pērnā gada 9. septembri datēts viņa paziņojums – «sakarā ar to, ka viens no pretendentiem regulāri izplata nepamatotus apmelojumus par manis pārstāvēto politisko partiju un izdara publisku spiedienu uz konkursa komisijas locekļiem, uzskatu par neiespējamu turpmākajā piedalīties komisijas darbā». Ar «vienu no pretendentiem» šeit apzīmēts RVR. Lietas būtība nebija A. Požarnova dekoratīvā atkāpšanās, bet vēl pēc dažām dienām paziņotā atļauja RVR turpināt piedalīšanos konkursā.
Otrajā V. Dombrovska valdībā par satiksmes ministru kļuvušais zaļais zemnieks Uldis Augulis izrotēja no galvenajiem amatiem tēvzemiešus un PV valdes priekšsēdētāja vietu uzticēja iepriekšējo kadru tīrīšanu pārcietušajam A. Šlesera laika cilvēkam Nilam Freivaldam. Savu amatu valdē saglabāja premjera partijas Jaunais laiks pārstāvis Mārtiņš Greste. Šķiet, ka viņa rīcībai precedentu Latvijā nebija. Vienā un tajā pašā brīdī, šā gada 19. augustā, kad kad N. Freivalds U. Auguļa klātbūtnē pasludināja CAF par vilcienu būves konkursa uzvarētāju, M. Greste izplatīja paziņojumu, ka konkurss esot noticis nelikumīgi un jāatceļ. U. Augulis uzreiz reaģēja asi, ka jāizskata iespēja atlaist M. Gresti no darba. Tomēr bija vajadzīgs pusotrs mēnesis ar Saeimas pārvēlēšanu un pēcvēlēšanu cīņām starp partijām, līdz tieši vakar tā tas arī notika.
Stingri ņemot, taisnība ir M. Grestem, ka vilcienu konkurss ticis rīkots viena pretendenta interesēs, nevis U. Augulim, kurš to noliedza. Jautājums tikai, kura pretendenta interesēs konkurss rīkots un kā šie izredzētie pretendenti triju gadu laikā mainījušies. Lai ko runātu vai domātu M. Greste, viņa rīcība veda uz konkursa rezultātu noteikšanas novilcināšanu un tādējādi nāca par labu Stadler un par sliktu CAF, kas Latvijas sabiedrību interesē saistībā ar RVR.
M. Greste neizskatās pēc pašdarbnieka, bet gan pēc A. Požarnova dublikāta. Pēc viņa augusta paziņojuma atklātībai tika nodota daļa no viņa finanšu darījumiem, par kuriem viņš tika saukts uz Vienotības Ētikas komisiju un saņēma nopēlumu, kam nesekoja tālākas partijiskas sankcijas. M. Grestes sākto laika vilcināšanu akceptē aizejošās valdības vadītājs V. Dombrovskis. Savā komentārā Neatkarīgajai viņš norādīja, ka «pašreizējā situācijā, lai nodrošinātu maksimāli objektīvu piedāvājumu izvērtēšanu, ir piesaistīti starptautiski eksperti no dzelzceļa nozares, auditorkompāniju pārstāvji, Eiropas Komisijas pārstāvji un juristi, tādēļ esmu pārliecināts, ka saprātīgā laikā tiks panākts tiesisks, pamatots un efektīvs gala risinājums».
