Degvielas cenas Latvijā krīt gausi

Sekojot naftas cenu kritumam pasaulē, 95. markas benzīna cena Eiropas Savienībā mēneša laikā samazinājusies vidēji par 0,7%, Latvijā tikai par 0,09%, liecina Eiropas Komisijas rīcībā esošā oficiālā informācija.

Degvielas cenas Latvijā šobrīd ir pietuvojušās 2010. gada līmenim, kad benzīna litrs maksāja aptuveni 0,82 latus jeb 1,17 eiro litrā. Tirgotāji Latvijā sola, ka degviela varētu kļūt vēl lētāka, ja naftas cena turpinās samazināties, taču atturas prognozēt, vai benzīna litra cena rudenī varētu noslīdēt zem viena eiro.

Tirgotājiem bankrots nedraud

Degvielas cenas pazemināšanās līdz vienam eiro vai zemākam līmenim tirgotājiem ar bankrotu nedraud. «Jāsaka, ka nav tādas cenas, zem kuras degvielas tirgotājiem būtu jāstrādā ar zaudējumiem. Šādi zaudējumi varētu rasties naftas ieguves kompānijām, kurām pie noteikta cenu līmeņa vairs nav izdevīgi iegūt naftu. Ja iedomājamies situāciju, ka naftas cena biržā ir 0,00 eiro, tad nafta tik un tā ir jāpārstrādā degvielā, tā ir jāpārvadā, kas nozīmē loģistikas izmaksas, kā arī mazumtirgotājs tai uzliek savu tradicionālo mazumtirdzniecības uzcenojumu. Šis uzcenojums netiek aprēķināts pēc principa, jo augstāka cena, jo uzcenojums lielāks, vai arī cena zemāka, un uzcenojums tāpat ir lielāks. Tas ir nemainīgs pie jebkuras degvielas cenas biržā,» NRA.lv skaidroja VIRŠI-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs.

Par to liecina arī degvielas tirgotāju finanšu rādītāji. Piemēram, SIA Neste Latvija neto apgrozījums 2014. gadā pieaudzis par 7% salīdzinājumā ar gadu iepriekš un sasniedzis 350 miljonu eiro. Peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn sasniedza 8,6 miljonus eiro. Uzņēmuma investīcijas Latvijā pagājušajā gadā bija 2,8 miljoni eiro. Savukārt valsts budžetā SIA Neste Latvija pērn ieskaitīja 139 miljonus eiro. SIA Neste Latvija mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Pērkone neto apgrozījuma un peļņas pieaugumu skaidro ar pieprasījuma pēc Neste Futura dīzeļdegvielas un benzīna palielināšanos.

Lielākā pašmāju degvielas tirgotāja VIRŠI-A kopējais pārdotais degvielas litru apjoms šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 15%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. Savukārt pārdotais degvielas apjoms mazumtirdzniecībā palielinājies pat par 20%. «2015. gada pirmais pusgads VIRŠI-A ir bijis īpaši veiksmīgs. Investējot gandrīz divus miljonus eiro, esam aktīvi turpinājuši degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla paplašināšanos un modernizāciju. Tā rezultātā uzņēmums ir piedzīvojis būtisku pārdoto degvielas litru kāpumu, kā arī veikalu pārdošanas apjoma pieaugumu,» uzsvēra VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Investē kārumu pārdošanā

Līdzās degvielas tirdzniecībai DUS turpina pieaugt kārumu, kafijas un citu preču tirdzniecība. Desmit Statoil Fuel & Retail degvielas uzpildes stacijās nesen uzstādīti jauni saldējuma kokteiļu pašapkalpošanās automāti. «Mūsu veiktā aptauja rāda, ka katrs trešais klients Statoil stacijas apmeklē plašā uzkodu un dzērienu klāsta dēļ. Tāpēc likumsakarīga ir sortimenta paplašināšana ar saldējuma kokteiļiem, kas lieliski papildina mūsu kafijas konceptu kā alternatīva karstās vasaras dienās,» stāstīja Statoil Fuel & Retail Latvia veikala preču un pakalpojumu attīstības direktors Gatis Pavārs. Pārtikas produktu un sadzīves priekšmetu pārdošana ir izrādījusies tik ienesīga, ka februāra vidū Viļņā tika atvērts Statoil veikals bez degvielas uzpildes iespējas. Iespējams, šāda koncepta veikalus atvērs citās valstīs, arī Latvijā.

Arī VIRŠI-A sokas mazumtirdzniecībā. Pārdošanas apjoms VIRŠI-A veikalos šā gada pirmajā pusē pieaudzis par 30%, salīdzinot ar pērnā gada identisku periodu.

Nodokļu kāpums nepieļaujams

Nākamā gada budžeta deficīta ierobežošanai amatpersonas sākušas spriest par iespēju palielināt budžeta ieņēmumus un samazināt izdevumus. Visticamāk, ministrijām nākamgad nāksies nedaudz savilkt jostas, izņēmums varētu būt četras prioritārās nozares – aizsardzība, drošība, veselība un izglītība. Viena no budžeta ieņēmumu palielināšanas iespējām tradicionāli Latvijā ir bijusi nodokļu paaugstināšana. Jau šobrīd degvielas cenā apmēram pusi veido nodokļi. Tāpēc Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji kategoriski iebilst pret nodokļu paaugstināšanu degvielas nozarē. Statoil Fuel & Retail Latvia komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis Neatkarīgajai uzsvēra, ka jebkuras izmaiņas nodokļu politikā noteikti ir ļoti rūpīgi jāizdiskutē, turklāt iesaistot visas puses: valdību, ministrijas, degvielas tirgotājus un degvielas patērētājus. «Tieši uzņēmumi, kas patērē degvielas produktus, un arī privātpersonas ir tās, kas izmaiņas degvielas cenā, mainoties nodokļiem, sajutīs vistiešāk. Tāpēc jāvērtē, kā šādas izmaiņas ietekmēs biznesa vidi un tirgu kopumā. Tiešie nodokļu ieņēmumi ir tikai viens no lēmuma aspektiem,» teica A. Eglītis.

Arī A. Andrianovs skaidroja, ka jautājums par iespējamām nodokļu izmaiņām ir valdības kompetencē, taču degvielas tirgotāji cer, ka nodokļu politika būs sabalansēta starp Baltijas valstīm. «Tas ir nepieciešams, lai neveidojas situācija, ka degvielas tirgotāji paaugstinātas nodokļu likmes dēļ ir spiesti celt degvielas cenas, kamēr kaimiņvalstīs šī cena ir zemāka. Šāda situācija varētu veicināt autovadītāju ceļošanu pāri robežām, lai iegādātos degvielu par lētāku cenu,» teica A. Andrianovs.

Viedokļi

Artūrs Eglītis, Statoil Fuel & Retail Latvia komunikācijas vadītājs:

– Degvielas cenas izmaiņas mazumtirdzniecībā ietekmē degvielas cenas svārstības pasaules biržā, bet to savukārt ietekmē virkne faktoru, tostarp arī, piemēram, valūtas kursa svārstības, kas mainās ne tikai dienas, bet pat stundu laikā. Kopš jūlija sākuma, reaģējot uz cenu izmaiņām pasaules biržās, degvielas cenas Statoil uzpildes stacijās ir kopumā samazinājušās par sešiem centiem benzīnam un astoņiem centiem dīzeļdegvielai.

Arnis Andrianovs, VIRŠI-A degvielas nozares eksperts:

– Ja, ņemot vērā mainīgo situāciju globālajā tirgū, naftas cenas turpinās kristies, tad tas arī atspoguļosies Latvijas degvielas mazumtirdzniecības cenās. Mēs kā vienmēr sekosim līdzi izmaiņām pasaules naftas tirgū un rīkosimies atbilstoši šīm izmaiņām un konkurences situācijai Latvijas degvielas tirgū.

Ilze Šteinfelde