Arvien dārgāka
Vakar 95. markas benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās bija pakāpusies līdz 0,779 latiem par litru. Kopš pagājušās sestdienas 95. markas benzīns Statoil un Neste degvielas uzpildes stacijās ir sadārdzinājies par 3,2 santīmiem litrā, Lukoil – par 3 santīmiem.
Savukārt 98. markas benzīnu Statoil vakar tirgoja par 80 santīmiem litrā, tas ir, par 3,2 santīmiem dārgāk nekā pagājušajā sestdienā. Arī Neste benzīntakos 98. markas benzīna cenu kāpums kopš 13. marta ir 3,2 santīmi litrā. Par to, vai nākotnē degvielas cena varētu vēl paaugstināties, eksperti nav vienisprātis. Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts pieļauj, ka degvielas cenu kāpums nākotnē ir neizbēgams, savukārt SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzskata, ka degvielas cenas paaugstinājumam drīz vajadzētu mitēties, bet gada otrajā pusē degvielas cenas varētu samazināties no pašreiz sasniegtā augstā cenu līmeņa.
Patēriņš rūk
Lai gan šķiet, ka vismaz Rīgas ielās automašīnu kļuvis mazāk, pagaidām nav oficiālas informācijas par degvielas patēriņa izmaiņām šā gada sākumā. Dati par 2009. gadu degvielas tirgotājiem ir maz iepricinoši.
Pērn mazumtirdzniecībā degvielas pārdots par 17 procentiem mazāk nekā 2008. gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija. Kopumā degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2009. gadā bija zemāki par 2006. gada rādītājiem un pagājušā gada pēdējos divos mēnešos pietuvojušies 2005. gada realizācijas līmenim.
2009. gada beigās licences degvielas mazumtirdzniecībai bija izsniegtas 158 komersantiem. Pirms gada šajā biznesā darbojās 182 komersanti.
Cīnās ar zagļiem
Šā gada sākumā visās 62 Latvija Statoil degvielas uzpildes stacijās ir uzstādītas jaunas videonovērošanas sistēmas, lai vēl efektīvāk samazinātu zādzību skaitu, informēja SIA Latvija Statoil komunikācijas konsultante Margrieta Akmens.
Jaunās videonovērošanas sistēmas ļauj atklāt nelikumīgas darbības, kvalitatīvi fiksējot nozīmīgos datus – labi saskatāmi automašīnu numuri un cita būtiskākā informācija. Sistēma ir piemērota darbam jebkurā diennakts laikā un laika apstākļos, nodrošinot kvalitatīvu attēlu arī diennakts tumšajā laikā. Būtiski, ka šādas drošības sistēmas nodrošina attēla autentifikāciju. Fiksētais attēls ir uzticams, jo, pateicoties īpašām ūdenszīmēm, attēla izmainīšana ar tehniskām metodēm nav iespējama. Drošības sistēmas aprīkotas arī ar mūsdienīgām ierakstīšanas iekārtām ar plašu funkcionalitāti, kas ļauj ērtā un lietotājam saprotamā veidā uzglabāt informāciju.
To, cik kopumā šī sistēma izmaksāja, Statoil neatklāja. M. Akmens uzsvēra, ka šīs izmaksas netiek iestrādātas cenā, jo tās atpelnot pati sistēma, kas ir efektīvāka salīdzinājumā ar iepriekšējo. Īstenojot dažādu pasākumu kompleksu, zādzību skaits Statoil DUS pašreiz ir samazinājies jau par 40 procentiem, precizēja SIA Latvija Statoil departamenta vadītājs Viesturs Astičs.
***
VIEDOKĻI
Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists:
– Protams, mēs vēlētos, lai auto degviela būtu lēta. Tomēr tajā pašā laikā esam gatavi maksāt pašreizējo cenu. Tas nozīmē, ka esam gatavi atteikties no citiem labumiem, lai iegūtu tādu auto degvielas daudzumu, kādu mums vajag. Tāpēc apgalvojumam, ka auto degvielas (respektīvi – benzīna un dīzeļdegvielas) cena Latvijā būtu neadekvāta, nebūtu pamata. Lai arī tuvākās nākotnes auto degvielas cenu dinamika ir diezgan neskaidra, jo to var ietekmēt dažādi politiskie un ekonomiskie procesi pasaulē, droši var teikt, ka ilgtermiņā tās cena celsies, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu un izsīkstošos dabas resursus.
Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts:
– Lai arī Latvijā degvielas cenas eiro izteiksmē ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā, tomēr, ja aplūko degvielas cenas bez nodokļiem, tās ir samērojamas ar cenu līmeni Rietumeiropas valstīs, kas liecina, ka tirgotāju uzcenojums degvielai krīzes iespaidā nav būtiski samazinājies. Savukārt naftas cenu pasaules tirgos Latvijas degvielas tirgotāji nespēj ietekmēt, tādējādi Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem nākas samierināties ar ievērojami augstākām degvielas cenām. Degvielas cenas Latvijā šogad ir būtiski augušas (95. markas benzīns maksā vidēji par 40% vairāk nekā gada sākumā).
Zigurds Vaikulis, Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs:
– Degvielas cena Latvijā nav saistīta ar patēriņu. Pat tad, ja visi pārtrauktu to pirkt, vienalga degvielas uzpildes stacijā cena būtu tāda, kā tā ir. Degvielas cenas lielāko daļu veido nodokļi, aptuveni 40% – degvielas vairumtirdzniecības cena. Tirdzniecības uzcenojums uz vienu litru degvielas ir aptuveni 5 līdz 8 santīmi. Par šo naudu tiek algoti darbinieki, nodrošināts degvielas uzpildes stacijas darbs un tamlīdzīgi. Latvijā tirdzniecības uzcenojums ir augstāks nekā Igaunijā, bet zemāks nekā Lietuvā. Nākotnē degviela Latvijā varētu kļūt vēl par kādu santīmu dārgāka, bet trīs līdz sešu mēnešu periodā es neredzu būtisku iemeslu cenas kāpumam.
Leonīds Aļšanskis, AB.LV galvenais analītiķis:
– Degvielas cenu kāpumu lielākoties nosaka naftas cenu pieaugums. Februārī un martā naftas cena kāpa par 10 % un analoģiski paaugstinājās arī degvielas cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās Eiropas valstīs. Atšķirībā no citām valstīm, samazinoties naftas cenai, benzīna tirgotāji Latvijā nesteidz samazināt cenas.
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv
