Samazinoties galveno resursu cenām, arī pārtikai veikalos bija jābūt lētākai, nekā tā ir pašreiz, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe.
“Izejvielu cenas ir samazinājušās divas un trīs reizes, degviela kļuvusi lētāka, arī darba spēka tirgū spriedzes vairs nav. Tātad ražošanas resursi ir lētāki. Tomēr februārī veikalos cenas tikpat kā nav samazinājušās un atsevišķiem produktiem pat pieaugušas,” teica I. Gulbe. Šo situāciju viņa skaidroja ar ražotāju un tirgotāju vēlmi šādā veidā saglabāt ieņēmumus, strauji krītot apgrozījumam. Taču, pēc viņas prognozēm, cenas Latvijas veikalos sāks samazināties, tāpat kā tas notiek citās valstīs. Bet diez vai Latvijas valdība rīkosies kā Krievijas amatpersonas, kas tirgotājiem sirsnīgi ieteikušas nepaaugstināt cenas veikalos. Lai gan šis ieteikums nav ieguvis likuma spēku, Latvijas eksportētāji jau saskārušies ar tā sekām – līdz ar Krievijas rubļa ievērojamo devalvāciju un cenu iesaldēšanu mūsu uzņēmumi pirmajā ceturksnī jau cietuši lielus zaudējumus. I. Gulbe pieļāva, ka, nemainoties situācijai, eksports uz Krieviju varētu būtiski sarukt.
Latvijā cīņai ar augstajām cenām veikalos tiek meklēti citi veidi, piemēram, tiešā tirdzniecība. Neatkarīgā jau rakstīja par iespēju iegādāties lauku labumus tieši no zemniekiem Čiekurkalna tirgū un tirdziņā pie lielveikala Spice Rīgā.
Veikals vietējai pārtikai
I. Gulbe stāstīja, ka šobrīd viens vairumtirdzniecības uzņēmums apsver iespēju kādā lielveikalā izveidot veikalu, kurā tiktu tirgota tikai Latvijā ražota pārtika. “Latvijas iedzīvotāji ir lojāli Latvijas pārtikai,” atzina I. Gulbe, uzsverot, ka iedzīvotāju vēlme iegādāties tieši Latvijā audzētus lauksaimniecības produktus un no tiem gatavotu pārtiku ir liela. Turklāt šādā veikalā varētu izvietot daudz lielāku vietējo ražotāju sortimentu, jo lielveikalos lielākoties ir pieejami tikai daži, paši ejošākie katra konkrētā uzņēmuma produkti.
Sviests sadārdzinās divkārt
Diemžēl Latvijas veikalos joprojām, pat šajā krīzes laikā, kad iedzīvotāju ienākumi samazinās, vairākas pārtikas preces ir vienas no dārgākajām Eiropas Savienībā (ES). Dārgāks nekā citās valstīs Latvijā ir arī sviests.
Pēc I. Gulbes teiktā, sviesta vidējā cena pasaulē šobrīd svārstās ap 1,80 eiro (aptuveni 1,26 lati) par kilogramu. “Protams, tā ir vairumtirdzniecības cena fasētam sviestam lielā apjomā,” piebilda I. Gulbe. Tātad, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, tā iepakošana skaistos papīros 200 gramu paciņās, aizvešana uz veikalu un novietošana plauktā šo produktu sadārdzina aptuveni divas trīs reizes.
Tajā pašā laikā Latvijas zemniekiem par pienu samaksā mazāk nekā lielākajā daļā citu ES valstu. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija liecina, ka Vācijas pārstrādes uzņēmumi saviem zemniekiem spēj maksāt par 20% augstāku piena iepirkuma cenu nekā Latvijas pārstrāde, nerēķinot vēl diskriminējošo atbalsta maksājumu atšķirību. “Tas liecina par Latvijas neefektīvo pārstrādi. Taču tam ir vairāki objektīvi iemesli. Piemēram, sadrumstalotā piena ražošana, kas sadārdzina piena savākšanas izmaksas,” skaidroja I. Gulbe.
Ar eksportu pret krīzi
Pēc I. Gulbes teiktā, viena no iespējām, kā samazināt krīzes radīto spiedienu, ir censties palielināt eksportu un samazināt importu. Latvijā kopējais pārtikas tirgus ir mērāms 1,5 miljardos latu. “Katrs importam atkarotais procents ir mērāms miljonos latu, kas silda Latvijas ekonomiku,” sacīja I. Gulbe.
Lai gan Latvijas lauksaimniecības preču un pārtikas produktu ārējās tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva, eksporta kāpums pērn bijis lielāks nekā importa pieaugums, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra apkopotā informācija.
Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmumi eksportējuši produkciju par 711 miljoniem latu jeb par aptuveni 30 procentiem vairāk nekā pērn. Naudas izteiksmē vislielākais pieaugums bijis graudaugu un miltu produktu eksportā – tas pieaudzis pat divkārt. Savukārt piena produktu eksports samazinājies par 2 miljoniem latu.
Šogad Latvijas uzņēmumi izrāda krietni lielāku interesi par piedalīšanos izstādēs. Piemēram, izstādē Maskavā šogad piedalījās 19 uzņēmumi, bet iepriekšējos gados tikai astoņi vai deviņi.
Lauksaimniecības un pārtikas imports pērn pieaudzis par 20 procentiem, sasniedzot teju miljardu latu. Visvairāk pārtikas Latvijā tiek ievests no Lietuvas.
Visvairāk pārtikas Latvija pērn eksportējusi uz Lietuvu (naudas izteiksmē par 156 miljoniem latu). Lielākoties uz šo valsti eksportēts pilnpiens (par 36 miljoniem latu). Krievijā pagājušajā gadā pārdotas Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preces par 133 miljoniem latu, Igaunijā – par 84 miljoniem latu, Vācijā – par 54 miljoniem latu, Dānijā – par 46 miljoniem latu, ASV – par 28 miljoniem latu, Marokā – par 22 miljoniem latu, Somijā – par 18 miljoniem latu.
Savukārt uz Maroku aizvesti kvieši par 21 miljonu latu. Par tādu pašu summu Latvijā ievesti kvieši no Igaunijas. Nozīmīgu vietu importa struktūrā ieņem degvīns no Krievijas, atvēsināts lasis no Zviedrijas, cūkgaļa no Vācijas un Polijas, cukurs no Dānijas un Lietuvas.
Pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vērtējuma, samazinājies šokolādes eksports uz Lietuvu un Igauniju, bet pieaudzis tās imports no šīm valstīm.
Lai gan zivju konservu eksports naudas izteiksmē ir palielinājies, apjoma ziņā tas ir samazinājies, jo eksporta tirgos pērn pieauga cenas. Viskrasākais cenu lēciens bijis rapšu eļļai – vairāk nekā par 40 procentiem.
Arī ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija liecina, ka kopējais eksporta kāpums Latvijā bijis straujš. Pēc Eurostat datiem, tas palielinājies par 13% – līdz 6,9 miljardiem eiro (4,8 miljardiem latu), kas starp visām ES dalībvalstīm ir ceturtais lielākais pieauguma rādītājs. Straujāk nekā Latvijā eksports pērn bija palielinājies Lietuvā – par 28% jeb līdz 16,1 miljardam eiro (11,3 miljardiem latu), kā arī Rumānijā un Slovākijā – par 14%. Bulgārijā, tāpat kā Latvijā, eksports audzis par 13%.
Savukārt straujākais eksporta kritums pagājušajā gadā bijis Maltā – par 15% jeb līdz 1,9 miljardiem eiro (1,3 miljardiem latu).
Latvijas imports pagājušajā gadā sarucis par 3% un veidoja 10,91 miljardu eiro (7,7 miljardus latu). Importam samazinoties, bet eksportam pieaugot, Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts 2008. gadā samazinājies līdz četriem miljardiem eiro (2,8 miljardiem latu), salīdzinot ar 5,1 miljardu eiro (3,6 miljardiem latu) 2007. gadā.
Avots: www.nra.lv
