Aizpildīt brīvo vakanci – tas ir patiešām izaicinājums, atzīst personāla speciālisti. Trūkst augstas raudzes profesionāļu, vidēja līmeņa speciālistu un mazkvalificētu strādnieku, raksta NRA.lv.
Jauni darbinieki tiek meklēti gan ar ierastām metodēm, gan uzrunājot tos sociālajos tīklos, tāpat arvien populārāk darba roku meklējumos ir iesaistīt jau uzņēmumā strādājošos, tā teikt, atved savu draugu un dabūsi balvu, tostarp arī materiālu. Uzņēmumu pārstāvji norāda – šī pieeja darbojas.
Ja jaunpienācējs nostrādā vismaz trīs mēnešus, kandidāta ieteicējs saņem 150 eiro, kā arī pusgadu vēl 25 eiro pie algas.
Piemēram, Premier Restaurants Estonia, Latvia&Lithuania (McDo-nald’s) personālvadības un apmācību direktore Elīna Aščuka stāsta, ka šobrīd vairākums jauno darbinieku tiek piesaistīti caur programmu Atved draugu, tātad esošais darbinieks darbavietu iesaka kādam savam draugam, tuviniekam, paziņai, un, uzklausot atsauksmes, cilvēks arī piesakās brīvajai vakancei. Ja jaunais darbinieks nostrādā vismaz trīs mēnešus, atvedējam tiek pateikts paldies materiālā izteiksmē – summa atkarīga no tā, cik stundas jaunpienācējs ir nostrādājis.
E. Aščuka arī piebilst, ka jaunu darbinieku piesaistē palīdz arī tas, ka uzņēmums cenšas par sevi stāstīt plašākai publikai, jo nav noslēpums, ka sabiedrībā ir izveidojušies savi pieņēmumi par darbu McDonald’s. «Mēs stāstam, ka mūsu virtuves darbinieki vidēji nopelna 700 eiro mēnesī, piedāvājam apmācību, karjeras iespējas, tostarp arī ārvalstīs, elastīgu darba laiku un ne tikai,» skaidro E. Aščuka.
SIA Baltic Restaurants personālvadības direktore Kristīne Riemere uzskata, ka ieguvēji būs arī tie darba devēji, kas gādās par atraktīvu darba vidi, domās par motivācijas jautājumiem, lai darbiniekiem būtu sakārtota un patīkama darba atmosfēra. Arī Baltic Restaurants rīko kampaņas Atved draugu. Ja jaunpienācējs nostrādā vismaz trīs mēnešus, kandidāta ieteicējs saņem 150 eiro, kā arī pusgadu vēl 25 eiro pie algas. «Mūsu 700 darbinieki var būt kā lieliski aģenti jaunu darbinieku atrašanā, un kāpēc šo procesu nepārvest par zināmu spēli, raisot azartu, – kādreiz atradējiem dāvinājām dāvanu kartes, ceļojumus, tagad par to piemaksājam pie algas,» stāsta K. Riemere.
Šogad uzņēmums turpina savu paplašināšanos un raugās pēc vēl 100 jaunām darba rokām. Kā stāsta K. Riemere, uzņēmums apsver iespēju piesaistīt darbiniekus no reģioniem, kur vērojams lielāks bezdarbs, kā arī ievest viesstrādniekus – pērn septembrī jau darbu uzsāka četri speciālisti no Ukrainas un divi no Baltkrievijas. Lai arī par viesstrādnieku piesaisti ilgi lauzīta galva – vajag vai nevajag, līdzšinējā pieredze esot bijusi pozitīva.
Bet airBaltic savu darbinieku pulku kuplinājuši ar strādājošajiem no Igaunijas un Lietuvas. Viskārstākā vakance esot piloti, bet arī stjuarti ir vajadzīgi. «Arī pie mums projekts Atved draugu ir bijis veiksmīgs. Manuprāt, jaunie darbinieki, kas piesaistīti caur šo projektu, ir noturīgāki. Viņi skaidri zina, kur viņi nāk, kam piesakās, jo kāds no mūsu darbiniekiem jau ir sniedzis izsmeļošu informāciju par mums,» uzskata airBaltic personāla vadības biznesa partnere Undīne Ābele
Viedokļu apmaiņa notika Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas diskusijas Nodarbinātība Latvijā: vai mums pietiek darbinieku? ietvaros.
Līga Nestere
Foto: Pixabay
