Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku. Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā, secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.
Lietuvā ir zemāka minimālā alga nekā Latvijā, bet šādas algas saņēmēji uz rokas saņem vairāk nekā Latvijā. Šā paradoksa iemesls ir augstāki darbaspēka nodokļi, kurus nav spējusi dzēst arī amatpersonu slavētā nodokļu reforma. Strādājošam, kura alga uz papīra ir 500 eiro mēnesī, darbaspēka nodokļos no šīs algas Latvijā jāsamaksā 108 eiro, Lietuvā – 70 eiro, bet Igaunijā – tikai 18 eiro mēnesī. Trīs reizes turīgākiem (alga uz papīra 1500 eiro mēnesī) Latvijā nodokļos aiziet 432 eiro, Lietuvā – 360 eiro, bet Igaunijā – 277 eiro no mēneša algas, raksta NRA.lv.
Nodokļu izmaiņas visā Baltijā
Latvijā 2018. gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu – minimālā alga palielināta no 380 eiro uz 430 eiro mēnesī, mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad), ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%-31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem). Nodokļu izmaiņas darbaspēka jomā piedzīvojušas arī Latvijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Lietuvā minimālā darba alga palielināta par 20 eiro – no 380 uz 400 eiro mēnesī, savukārt Igaunijā par 30 eiro (no 470 eiro mēnesī uz 500 eiro mēnesī). Igaunijā ļoti būtiski pieaudzis neapliekamais minimums, proti, no 180 eiro uz 500 eiro mēnesī. Arī Lietuvā neapliekamā minimuma apjoms audzis un tā maksimālais apmērs sasniedz 380 eiro mēnesī iepriekšējo 310 eiro vietā.
«Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir tieši nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis šajā jomā virzās uz priekšu straujākiem soļiem. Tā, piemēram, Lietuvā maksimāli piemērojamais neapliekamais minimums ir teju divtik lielāks nekā Latvijā, kamēr Igaunijā – pat divarpus reizes lielāks. Tiesa, no šā gada Lietuvā strādājošajiem vairs netiek piemērots atvieglojums par apgādājamiem, kas pērn bija 200 eiro mēnesī par katru apgādībā esošo personu,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Atšķirībā no Latvijas kaimiņvalstīs ienākuma nodokļa likmes pēdējos gados nav mainītas, taču tās joprojām ir zemākas nekā Latvijā – 15% Lietuvā un 20% Igaunijā, kamēr Latvijā no 20% līdz 31,4%.
Swedbank Finanšu institūta veiktais darbaspēka nodokļu salīdzinājums Baltijas valstīs liecina, ka Latvija joprojām ir valsts ar Baltijā augstāko darbaspēka nodokļu slogu. Vienīgās priekšrocības Latvijas darba ņēmējiem salīdzinājumā ar Lietuvā strādājošajiem ir situācijā ar apgādājamiem, taču tas ir daļēji mānīgs rezultāts, jo Lietuvā no 2018. gada atcelts atvieglojums par apgādājamiem, tā vietā radot atsevišķu pabalstu 30 eiro apmērā par katru bērnu vecumā līdz 18 gadiem.
«Šādā veidā Lietuvā principā tiek nodrošināts, ka ģimenes ar salīdzinoši zemiem ienākumiem saņem sev paredzētos atvieglojumus par apgādājamiem gadījumos, kad alga ir zemāka par visu atvieglojumu kopsummu (piemēram, Lietuvā pie algas 400 eiro un neapliekamā minimuma 380 eiro apmērā, atvieglojumu par apgādājamo 200 eiro apmērā nemaz nebija iespēja izmantot). Arī Latvijā no 1. marta ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, ja ģimenē ir vismaz divi bērni vecumā līdz 18 gadiem, taču tā apmērs salīdzinājumā ar Lietuvu ir mazāks (par diviem bērniem 10 eiro, par trīs bērniem 66 eiro, kamēr Lietuvā par diviem bērniem tie ir 60 eiro un par trīs bērniem – 90 eiro ik mēnesi),» skaidro E. Kropa.
Latvijā strādājošie zaudē kaimiņiem
Lai gan minimālās darba algas pelnītāji Latvijā šogad piedzīvoja būtisku ienākumu pieaugumu – 58 eiro mēnesī uz rokas, salīdzinot ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kas saņem minimālo algu, Latvijā strādājošie mēneša beigās savos maciņos saņem vismazāk, secina Swedbank Finanšu institūts. Turklāt, neskatoties uz to, ka Lietuvā minimālā alga ir pat zemāka nekā Latvijā (400 eiro pretstatā 430 eiro), uz rokas Lietuvas darba ņēmēji saņem pat par 15 eiro vairāk (361 eiro pretstatā 346 eiro). Šāda situācija izveidojusies augstāka ar nodokli neapliekamā minimuma un zemāka ienākumu nodokļa dēļ. Vislabākā situācija minimālās algas pelnītājiem ir Igaunijā, kur minimālā alga (500 eiro) ar ienākuma nodokli netiek aplikta vispār un pēc sociālo maksājumu veikšanas strādājošie saņem 482 eiro, kas ir par 136 eiro vairāk nekā Latvijā.
Arī vidējus ienākumus (1000 eiro pirms nodokļu nomaksas) pelnošu darba ņēmēju ienākumi pēc visu nodokļu nomaksas Igaunijā ir krietni augstāki nekā Latvijā un Lietuvā – Igaunijas pārsvars ar un bez apgādājamiem pārsniedz pat 100 eiro mēnesī. E. Kropa to skaidro ar krietni augstāku neapliekamo minimumu. Ar diviem apgādājamiem Lietuvas darba ņēmēji saņem zemākos ienākumus Baltijā, taču, ņemot vērā arī jaunizveidotos pabalstus un piemaksas par bērniem, gala bilance Latvijai un Lietuvai ir teju vienlīdzīga.
Savukārt, augstāku ienākumu (1500 eiro pirms nodokļu nomaksas) saņēmējiem joprojām vispateicīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kas ik mēnesi dod pat vairāk nekā 100 eiro lielākus ienākumus salīdzinājumā ar Latviju. Kaut arī visās trijās Baltijas valstīs ir ieviesta sistēma ar diferencētu neapliekamo minimumu, Igaunijā ir krietni augstāks algas slieksnis, pie kura neapliekamais minimums sāk samazināties un līdz kuram tas tiek piemērots. Latvijā šie algu sliekšņi ir 440 līdz 1000 eiro, savukārt Igaunijā – 1200 līdz 2100 eiro.
Darba devēja izmaksas
Pie līdzvērtīgiem atalgojumu līmeņiem uz papīra viens darbinieks Latvijā darba devējam izmaksā mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Taču gadījumā, kad salīdzinām, cik darba devējam izmaksā darbinieks, kuram uz rokas tiek izmaksāta, piemēram, 500 eiro liela alga, tad redzams, ka visaugstākā cena maksājama Latvijas darba devējiem (kopējās izmaksas 831 eiro) – Lietuvā šāds darbinieks izmaksā par 40 eiro mazāk (kopējās izmaksas 791 eiro), turpretim Igaunijā – pat par 137 eiro mazāk (kopējās izmaksas 694 eiro).
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
