Ceturtdien, 18. janvārī tiešsaistē norisinājās biznesa konference DARBA TIESĪBAS 2024, kurā eksperti iezīmēja galvenās aktualitātes saistībā ar darba tiesību jautājumiem. Nozares pārstāvji iepazīstināja ar jaunāko likumdošanu un to, kas darba devējiem jāņem vērā, lai konflikti ar darbiniekiem nerezultētos tiesvedībā.

Starptautisko darba tiesību aktualitātes attiecas arī uz Latviju

Konferenci atklāja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte, Eiropas Semestra koordinatore Nataļja Preisa, kas plašāk iepazīstināja ar starptautisko darba tiesību aktualitātēm.

Viņa norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir izstrādājusi jaunus ES noteikumus, ar kuriem veicina adekvātu likumā noteikto minimālo algu Eiropā un palīdz uzlabot darba un dzīves apstākļus darba ņēmējiem Eiropā, kas tostarp nosaka koplīguma sarunu par algu noteikšanu veicināšanu, darba ņēmēju efektīvas piekļuves tiesībām uz minimālo algu aizsardzību u.tml.

Tāpat aktuāls šobrīd ir arī priekšlikums par darba samaksas caurspīdīgumu, kura mērķis ir ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu palīdzību nostiprināt principu, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.

Tāpat jaunums ir SDO rekomendācija par kvalitatīvu mācekļa praksi, kas paredz valstīm pienākumu pieņemt tiesisku ietvaru, lai regulētu mācekļu prakses, un sistēmas, lai atvieglotu māceklībā iegūto kompetenču atzīšanu.

Savukārt LBAS jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs plašāk iepazīstināja ar jaunākajiem LR Augstākās tiesas Senāta spriedumiem darba tiesībās.

Koplīgumi ieņems arvien lielāku nozīmi darba attiecībās

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO prezidente, Vidzemes Augstskolas docente Irēna Liepiņa atzina, ka koplīgumi ir kļuvuši par strauji pieaugošu parādību ar lielu nozīmi nākotnē – tas ir aktuāls gan darbiniekiem, gan darba devējiem, gan arī valsts un pašvaldību iestādēm.

“Koplīgums ir domāts darbiniekiem, bet no tā iegūst arī darba devēji. [..] Var droši apgalvot, ka koplīgums ir izdevīgs visiem, jo tas uzlabo darba attiecības, samazina ēnu ekonomiku, padara godīgāku konkurētspēju starp darba devējiem, spodrina darba devēja tēlu un ilgtspēju, kā arī viennozīmīgi tas ir noderīgi arī pašvaldības iestādēm,” norādīja I. Liepiņa.

Viņa pauda pārliecību, ka koplīgumu loma pieaugs 2024-2026. gadam, ņemot vērā Eiropas minimālās algas direktīvas otro mērķi (no 20 % uz 80% koplīgumu pārklājumu Latvijā un visā Centrāl- un Austrumeiropā). Tāpat līdz 2026. gadam ir gaidāmas vismaz 5 direktīvas, kas ietekmēs nodarbinātību (Eiropas minimālās algas direktīva, platformu darba direktīva, ilgtspējas direktīvas, kvotu padomēs direktīva, caurspīdīgas un vienādas darba samaksas sistēmas direktīva utt.), kas aktualizēs arī koplīguma lomu.

Jaunā dinamika – darbinieks izvēlas darba devēju, nevis darba devējs izvēlas darbinieku

Konferencē piedalījās arī “KPMG Law” jurists, darba un imigrāciju tiesību speciālists Antons Zagdajs kas runāja par ārvalstu talantu mobilitātes praktiskajiem aspektiem.

Komentējot to, kam darba devējiem jāpievērš uzmanība, lai nerastos problēmsituācijas, jurists pauda, ka svarīgi ir plānot un sekot līdzi jaunākajai informācijai imigrācijas jomā, meklēt ekspertu palīdzību, kā arī komunicēt un paplašināt profesionālo kontaktu tīklu. Vienlaikus viņš norādīja, ka izplatītākie šķēršļi, piemēram, imigrācijas procesā ir ierobežota vīzu pieejamība, izmaiņas imigrācijas normatīvajā regulējumā, valodas barjeras un izmaksas.

“Lai piesaistītu un noturētu talantīgus darbiniekus, uzņēmumam ir jāpiedāvā ne tikai konkurētspējīgs atalgojums, bet arī spēcīga uzņēmuma kultūra, karjeras izaugsmes un attīstības iespējas, kā arī – atbalstoša darba vide,” norādīja A. Zagdajs, atgādinot, ka “darbinieks izvēlas darba devēju, nevis darba devējs izvēlas darbinieku.”

Konfidencialitātes politika un datu aizsardzība – aktuāla ikvienā uzņēmumā

Konferencē piedalījās arī “Ellex Kļaviņš” asociētā partnere, zvērināta advokāte Irina Rozenšteina, kas plašāk pastāstīja par to, kāda informācija var būt konfidenciāla, kā to aizsargāt un kuros gadījumos darbinieka vārda brīvība varētu prevalēt pār noteikto pienākumu ievērot konfidencialitāti.

Viņa uzsvēra, ka darba devēja pienākums ir pielikt saprātīgas pūles, lai aizsargātu konfidenciālo informāciju, savukārt darbinieka pienākums ir aizsargāt tikai to informāciju, kuru darba devējs rakstveidā norādījis kā tā konfidenciālo informāciju.

Runājot par to, kādi ir praktiskie soļi konfidenciālās informācijas aizsardzībai darba tiesisko attiecību laikā un pēc to izbeigšanās, I. Rozenšteina norādīja uz to, ka jādomā par nepieciešamo aprīkojumu, kas aktuāli ir attālināta darba gadījumā, kā arī jāņem vēra tehniskās iespējas, jānodrošina regulāras apmācības.

Konferencē piedalījās arī “Protectum Data” vadītājs, sertificēts personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs, kas plašāk pastāstīja par to, kas jāzina apstrādājot datus darba attiecībās. Viņš atzina, ka visbiežākie pārkāpumi, kas saistīti ar darbinieku datiem, ir privāto e-pastu un telefona numura norādīšana citiem darbiniekiem, slimības prombūtnes norādīšana, nepilnīga privātuma politika, tā saucamie “melnie saraksti” un dažādu dokumentu kopiju pieprasīšanu un glabāšanu.

Savukārt SIA “E-sabiedrības risinājumi”, viens no vadošajiem personas datu aizsardzības speciālistiem Latvijā Māris Ruķers vērsa uzmanību uz datu regulas pārkāpumiem un to, kas jāņem vērā, apstrādājot grāmatvedības un personāla nodaļas dokumentus, lai nenonāktu pretrunās, neiestātos negatīvas sekas, kas var novest pie sodiem.

Kas jāņem vērā, lai konflikti ar darbiniekiem nenonāktu tiesā

Konferencē piedalījās arī SORAINEN darba tiesību prakses grupas vadītājs, zvērināts advokāts Andis Burkevics, kas norādīja uz darba devēju biežāk pieļautajām kļūdām, izbeidzot darba attiecības.

Runājot par to, kas jāpierāda darba līguma uzteikuma gadījumā saistībā ar darbinieka pārkāpumu, eksperts pauda, ka darbiniekam jāzina, kas viņam tiek pārmests, kas mazina iespēju strīdēties. Tāpat darbiniekam ir tiesības pieprasīt paskaidrojumu, savukārt darba devēja uzteikumam būtu jābūt pēc iespējas detalizētam. “Jo tas ir precīzāks, jo mazāka būs iespēja strīdēties pēc tam,” uzsvēra eksperts.

“Tāpat ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts. [..] Ja darbinieka pārkāpums būs mazāks, tad tiesa skatīsies tādus blakusapstākļus kā darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējais darbs,” sacīja A. Burkevics.

Konferenci noslēdza zvērināts advokāts Aldis Alliks, kas dalījās ar ieteikumiem komersantiem darba strīdu “prevencijai” un risināšanai”.

Kā norādīja A. Alliks, starp darba devējiem un darba ņēmējiem pretrunas būs vienmēr, kas nozīmē, ka darba devējiem grozījumiem Darba likumā jāpievērš īpaša vērība.

“Darba devējiem jebkurš sīkums, ko viņi ir ignorējuši Darba likumā, var atspēlēties tādos gadījumos, kad darbinieka atlaišanai iemesls ir pamatots, jo viss, kas nav uzrakstīts [līgumā], būtībā neeksistē. Ja ir strīds un lieta ir nonākusi tiesā, tad skaidrs, ka darba devējam jārēķinās, ka sociāli aizsargājamais šajā gadījumā ir darbinieks, nevis darba devējs. Ja darba līgumā un koplīgumā nebūs kaut kas atrodams rakstveidā, tad šī interpretācija būs par labu darbiniekam,” norādīja A. Alliks.

Publicitātes materiāls