Ekonomikas ministrija š.g. 26. aprīlī informēja valdību par paveikto elektroenerģijas cenu stabilizēšanai un ilgtermiņa prognozējamības nodrošināšanai nacionālā un reģionālā mērogā, kā arī siltumenerģijas izmaksu samazināšanai.
“Pēdējā pusgada laikā – gan pērn rudenī strauji pieaugušo energoresursu cenu dēļ, gan šogad Krievijas kara Ukrainā seku dēļ – valdība ir pieņēmusi virkni lēmumu energoresursu pastāvīgas pieejamības nodrošināšanai un pieaugošo cenu kompensēšanai, jo īpaši mazāk turīgajām mājsaimniecībām. Kaut līdz ar aprīļa beigām beidzas daļa atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, otra daļa no iepriekš apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem gan mājsaimniecībām, gan komersantiem vēl būs spēkā līdz šā gada beigām. Tāpat Enerģētiskās drošības darba grupā esam vienojušies, ka turpmāk mērķtiecīgāk jāatbalsta mazāk turīgās mājsaimniecības un pie šiem atbalsta instrumentiem šobrīd aktīvi strādā Labklājības ministrija,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Kā zināms, strauji pieaugušo energoresursu cenu kompensēšanai šā gada pirmajos četros mēnešos, t.i. no šā gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, pieejami vairāki atbalsta veidi mājsaimniecībām un juridiskām personām – valsts 100% apmērā sedz elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu un elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas; centralizētās siltumapgādes klientiem, kuriem bija vērojams ekstremāls cenu pieaugums, valsts 100% apmērā sedz starpību līdz SPRK apstiprinātajam tarifam; savukārt mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurē, valsts sedz izmaksas virs 34 EUR/MWh.
Tāpat š.g. sākumā tika paplašināts arī sociālais atbalsts ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti – ģimenēm ar bērniem apstiprinot 50 EUR mēneša pabalstu par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam; 20 EUR mēneša pabalstu visiem senioriem (neskatoties uz vakcinācijas faktu) un cilvēkiem ar invaliditāti; kā arī piešķirot valsts mērķdotāciju pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstu izmaksai līdz šā gada beigām.
Vairāki atbalsta pasākumi gan mājsaimniecībām, gan komersantiem vēl būs spēkā līdz šā gada beigām – palielināts atbalsts aizsargātajiem lietotājiem, 85% OIK samazinājums energointensīviem uzņēmumiem par 2021. gadu, samazināta vidējā OIK likme visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī valsts mērķdotācija pašvaldībām 50% apmērā sociālo pabalstu izmaksai.
Vienlaikus valdības sēdē ministrija uzsvēra, ka Latvija, īstenojot Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ietvertos pasākumus, nodrošinās noteikto enerģētiskās drošības un atkarības samazināšanas mērķu izpildi, galvenokārt pateicoties īstenotajiem dažādu atjaunojamās enerģijas ražošanas tehnoloģiju – vēja enerģijas un saules enerģijas ieviešanas, atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas un atjaunojamo energoresursu dažādošanas pasākumiem; īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem, samazinot nepieciešamību gan pēc vietējās, gan importētās enerģijas; elektroenerģijas sinhronizācijas pasākumiem, kuru īstenošana jau ir uzsākta; dabasgāzes reģionālā (Somija-Latvija-Igaunija) tirgus darbības uzsākšanai.
Tāpat ministrija informēja par darbībām, kas veiktas un kuras vēl plānots veikt stabilai un drošai energoapgādei, kā arī pieejamajiem un plānotajiem atbalsta pasākumiem enerģētiskās drošības un neatkarības uzlabošanai. Atgādinām, ka tiek īstenotas aktivitātes atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanā siltumapgādē, kur jau š.g. 2. maijā CFLA uzsāks projektu pieņemšanu atbalsta saņemšanai centralizēto siltumapgādes sistēmu pārejai uz AER. Tāpat īstenoti pasākumi AER elektroenerģijas un siltumenerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšanai – uzsāktas EM un VARAM izstrādātās atbalsta programmas privātmājām pārejai uz AER, savukārt tiek plānotas aktivitātes valsts ēku un komercdarbības ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalstam.
Raksturojot esošo situāciju atjaunojamo energoresursu izmantošanā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, secināms, ka 2020.gadā Latvijā gandrīz 64% elektroenerģijas tika saražota no vietējiem atjaunojamiem energoresursiem (2021.gada dati vēl nav pieejami) – 45,5% tika saražoto hidroelektrostacijās, savukārt 36,2% – dabasgāzes stacijās, savukārt siltumenerģijā kopumā atjaunojamās enerģijas īpatsvars bija 55,1%, t.sk. 52% no cietās biomasas.
