patērēta, cūkkopības nozare ar katru gadu sarūk vēl vairāk. Augstās
graudu cenas un lētais cūkgaļas imports rukšu audzētājus spiež samazināt
saimniecību lielumu.
«Situācija ir kritiska,» Neatkarīgajai atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktors Dzintars Veide. Tajā pašā laikā SIA Ulbroka Latvijā atzīta par gada lauksaimnieku Baltijas jūras reģionā.
1938. gadā Latvijā audzēja teju 800 tūkstošus cūku, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pat vairāk nekā vienu miljonu. 2002. gadā cūku skaits bija samazinājies līdz 453 tūkstošiem, bet pagājušā gada beigās Latvijā turēja 390 tūkstošus rukšu. Tā kā šogad lielākā daļa saimniecību samazina cūku ganāmpulkus un daļa zemnieku sivēnu nobarošanai vispār atmetušu ar roku, tad gada beigās, iespējams, Latvijā cūku skaits būs mazākais pēdējo divdesmit gadu laikā. Arī Dz. Veide atzīst, ka daudzas saimniecības samazina ganāmpulku lielumu, lai minimizētu zaudējumus.
Pēdējo desmit gadu laikā cūkkopības nozari skārušas piecas krīzes. Kopš pavasara, kad cūkkopji sita trauksmes zvanu par kritisko situāciju nozarē, stāvoklis nav uzlabojies. «Cūkgaļas ražošanas izmaksas ir dramatiski pieaugušas, jo barības cena gada laikā dubultojusies, kamēr iepirkuma cena saglabājusies nemainīga,» uzsver Dz. Veide. Arī SIA Ulbroka vadītājs Aivars Kokts atzīst, ka barības cenas kāpums bijis dramatisks. «Barība sadārdzinājās aptuveni par 70 līdz 80 procentiem. Tiesa, šobrīd cenas samazinājušas par aptuveni 20 procentiem, taču joprojām barība ir ļoti dārga,» teic A. Kokts.
Rietumeiropas tirgū, jo īpaši Vācijā, ir gaļas pārprodukcija, un tas neizbēgami atstāj ietekmi uz visu ES tirgu, arī Latviju. Savukārt atbalsta maksājumi, kādus saņem Vācijas vai kādas citas ES valsts zemnieki, ir krietni augstāki nekā Latvijā. «Līdz ar to cūkaudzētājiem citās ES valstīs ir vieglāk izdzīvot šajā situācijā, jo viņus tik daudz neietekmē augstās barības izmaksas un zemā realizācijas cena. Par godīgu konkurenci to grūti nosaukt,» rezumē Dz. Veide.
Inovācijas nozarē
Cūkkopībai tik smagajā krīzes periodā par konkursa Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2011 Latvijas finālistu atzīta cūkkopības saimniecība SIA Ulbroka. Šis konkurss notiek vienlaikus deviņās valstīs, un 3. novembrī Zviedrijā tiks paziņots visas Baltijas jūras reģiona uzvarētājs. Pasaules dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis cer, ka šogad konkursā varētu uzvarēt mūsu valsts. Konkursa žūrija par labāko šā gada lauksaimnieku izvēlējās SIA Ulbroka, jo uzņēmums izmanto inovatīvas un efektīvas metodes cūku fermas radītā piesārņojuma mazināšanā, ierīkojot īpašus gaisa filtrus, kas piesaista amonjaku un tādējādi saglabā apkārtējo vidi.
«Ulbroka ir pirmā no lielajām cūku fermām Latvijā, kas uzstādījusi šādas gaisa attīrīšanas iekārtas, tāpēc tā var kalpot par labu paraugu. Līdzīgu saimniecību nav ne Igaunijā, ne Lietuvā,» norāda Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis.
Glābj palīgnozares
SIA Ulbroka kūtīs mīt 16 000 cūku, tai skaitā 1000 sivēnmāšu. Ik nedēļu pasaulē nāk aptuveni 500 sivēnu. Apgrozījums gadā ir aptuveni 3,5 miljoni latu, nodokļos uzņēmums samaksā 450 000 latu.
Tas, ka uzņēmums, par spīti krīzei, spēj izdzīvot, lielā mērā notiek pateicoties tam, ka SIA Ulbroka ir sava kautuve.
«Vairāki faktori ļāvuši mums izdzīvot. Arī tas, ka mums ir ļoti augsti ražošanas rādītāji. Ja saimniecība var noturēt labu apriti, tad tā ir spēlētājs tirgū. Mūsu priekšrocība ir arī tā, ka sadarbojamies ar Anglijas kompāniju Bocm Pauls un izmantojam viņu zinātnieku ieteikumus. Mums paveicās, jo brīdī, kad sāka kāpt graudu cenas, iepirkām barību no šīs kompānijas, kas tobrīd gan bija dārgāka nekā barība Latvijā. Taču graudu cena uzkāpa vēl augstāk. Jāskatās, kā būs nākamgad. Graudu cena biržās ir samazinājusies, bet līdz reālam tirgum šī tendence vēl nav atnākusi,» piesardzīgi teic A. Kokts.