Maksājumu risinājumu izstrādātāja veiktā aptauja Baltijas valstīs liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē vidēji 45% iedzīvotāju ir mainījuši savus norēķināšanās paradumus – vairāk iepērkas interneta veikalos un norēķiniem biežāk izmanto maksājuma karti. Aizvien biežāk priekšroku interneta pirkumiem dot gan igauņi (25%), gan lietuvieši (24%) un arī latvieši (20%). Savukārt bezskaidras naudas norēķinus biežāk izvēlas lietuvieši – 25% no visiem aptaujātajiem. Tad seko 20% latviešu un 14% igauņu pircēju.
Lūgti novērtēt, ar kādām sajūtām Latvijas pircēji koplieto maksājumu kartes datus ar tiešsaistes veikaliem vai pakalpojumu sniedzējiem, gandrīz piektdaļa (23%) jūtas droši un par šo faktu vispār nesatraucas. 21% tomēr jūtas neērti, 15% ļoti nepatīk dalīties ar kartes datiem, bet 32% ir vienaldzīgi vai nav domājuši par iespējamiem riskiem.
“Tos pašus jautājumus uzdevām arī Lielbritānijas iedzīvotājiem un noskaidrojām, ka 40% pircēju jūtas droši par savas maksājuma kartes datu koplietošanu, savukārt atlikušie 60% to dara nelabprāt, jūtas nedroši vai par to nav domājuši. Latvijas dati pārsteidz ar vēl lielāku neuzticību – 23% liecina par būtisku problēmu,” skaidro Vadims Guskovs, ECOMMPAY biznesa attīstības vadītājs.
Turpinot skaidrot respondentu bažas par drošību, veicot vietējos vai ārvalstu maksājumus tiešsaistē, 41% atbildējis, ka jūtas norūpējies. Pavisam neliela daļa neiepērkas vietējos (5%) vai ārvalstu (9%) interneta veikalos, bet kopumā vien 35% iepirkšanos veic bez rūpēm. “Šādas atbildes varētu skaidrot ar labāku iedzīvotāju finanšu pratību un zināšanu līmeni kopumā – pēdējā laikā pieaug naudas izkrāpšanas gadījumi, kas skar ne tikai pirkumus, bet arī savu finanšu pārvaldību. Stabila maksājumu sistēmas infrastruktūra, krāpšanas novēršanas sistēma, starptautiski apstiprināta norēķinu platforma, maksātāja identitātes pārbaude – tie ir daži no tiešsaistes tirgotāja mājasdarbiem, par kuriem sāk interesēties ne tikai pats pakalpojuma sniedzējs, bet arī pircējs. Ja ir izvēlēti uzticami partneri, pircējs var iepirkties droši,” komentē V.Guskovs.
Ja neņem vērā dārgu piegādi vai apkalpošanas maksu (56%), bažas par maksājumu lapas drošību vai likumību ir arī viens no iemesliem, kādēļ Latvijas iedzīvotāji izvēlētos pārtraukt norēķināšanās procesu par pirkumu – šādu lēmumu pieņemtu 52% aptaujas dalībnieku. Citi iemesli atspoguļo to, ka pircējiem ir svarīgs ātrs un ērts apmaksas process: 42% vēlas tirgotājam atstāt pēc iespējas mazāk informācijas par sevi, 23% aptaujāto apgrūtina pārspīlēts darbību skaits, 19% traucē maksājuma lapas izskats, vēl 17% nelabprāt vēlas veidot klienta profilu, savukārt 16% neapmierina pieejamie maksājumu veidi. Vien 2% respondentu no norēķināšanās procesa neapturētu nekas no iepriekš minētā.
V.Guskovs iesaka: “Lai palielinātu uzticību tirgotāja lapai, no klienta vēlams prasīt tikai pašu informācijas minimumu pirkuma apstrādei un apmaksas brīdī nemēģināt pārdod vēl kaut ko. Mūsu pieredze rāda, ka ļoti svarīgs pircējam ir vizuālais izskats – lai arī apmaksas brīdī var atpazīt zīmola stilu. Pārcelšana uz citu, nezināmu platformu radīs trauksmi, vai viss vēl joprojām ir droši? To iesakām ņemt vērā visiem, kas plāno uzlabot maksājuma risinājumu – dizains ir viegli integrējams un palīdzēs uzlabot pircēja pieredzi ar e-veikalu.”
Omnibusa aptauju rīkoja “Norstat Latvija”, aptaujājot 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
