Aprēķināt Krievijas agresijas atstāto ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir neiespējami. Pēdējā laikā atkarība no austrumu kaimiņvalsts ir nozīmīgi mazinājusies. Tomēr ne visi biznesi paspēja laikus pārorientēties. Kara dēļ cietušie uzņēmēji vēršas pie valdības, lūdzot ātru risinājumu. Ekonomikas ministrija virza likumprojektu, lai sabiedrības ”Altum” rīcībā esošos miljonus Covid-19 krīzes mazināšanai, pārvirzītu uzņēmējiem, kuru biznesu ietekmējis karš, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Liela daļa Latvijas uzņēmumu kopš 2014.gada savu atkarību no Krievijas mazinājuši un atraduši jaunus tirgus. Vēl pirms Krimas aneksijas eksports uz Krieviju bija 12%, pērn vairs tikai 6 %. Tomēr kara dēļ noteiktās sankcijas ir būtiski ietekmējušas mašīnbūves biznesu, aizsardzības industriju, būvniecību, informācijas tehnoloģijas. Izmaiņas piedzīvo arī farmācijas kompānijas, kurām līdzšinējie eksporta tirgi ir ciet.

“Mūsu lielie farmācijas uzņēmumi – ”Grindex” un ”Olainfarm” tur arī samērā liels īpatsvars bija ne tikai zāles uz Krieviju, bet arī Ukraina un Baltkrievija. Tur arī neviens nesēž rokas klēpī salicis. Tur meklē jaunus noieta tirgus.Tāpēc īstermiņā viņiem ir jāpalīdz. Bet nekādā gadījumā tie nav dāvinājumi vai naudas došana bez atdošanas,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai palīdzība būtu ātra, Ekonomikas un arī Finanšu ministrija iecerējusi pārdalīt 89 miljonus, kuri bija ieplānoti Covid-19 krīzē skarto atbalstam. Kara dēļ cietušie uzņēmēji pēc apgrozāmajiem līdzekļiem un garantijām varēs vērsties AS ”Attīstības finanšu institūcijā ALTUM”. Likumprojekts jau sagatavots un valdībā to pieņems divu nedēļu laikā.

“Parasti šajos noteikumos ir noteikts skaidri, ka tie ir dzīvotspējīgi projekti, kas var šo te atbalstu izmantot un atbilstoši arī atgriezt.Ja šis finansējums pāriet no Covid-19 programmām uz tagad Krievijas izraisītās krīzes atbalsta programmu, tad, piemēram, šo atbalstu varēs iespējams saņemt tādi, kuri nevarēja pamatot Covid-19 ietekmi,” pauž AS ”Attīstības finanšu institūcijas ALTUM” valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

“Ir ļoti labi, ka nav politiska lemšana šīm atbalsta programmām. ALTUM ir organizācija, kas tās administrē un ir profesionāļi, kas izskata katru konkrēto komersantu, vai viņam ir grūtības bijušas pirms tam, un, vai šī prasība un šī prasība ir pamatota, un biznesa pamatiem balstīta. Man līdz šim nav bijušas nekādas bažas, par to, ka ALTUM ar šo jautājumu netiku galā. Ir virkne programmu, ko ALTUM ir administrējis un nekādas problēmas es neesmu izjutis līdz šim,” pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

”Altum” eksporta garantijas jau divas reizes atteicis AS ”Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai”. Tās akcionārs un patiesais labuma guvējs ir Oļegs Osinovskis. Viņš kopā ar ”Latvijas dzelzceļa” vadītāju Uģi Magoni apsūdzēti kukuļošanā. ”Altum” jāvērtē katra iespējamā klienta atbilstība likumiem un Osinovskis augstajiem OECD standartiem neatbilda.

“”Altum”, uzsākot sadarbību ar jebkuru klientu, pārbauda klienta darbības vēsturi, atbilstību arī tā saucamajam nelegāli iegūtu līdzekļu novēršanas likumam, vai arī sankciju likumiem, un mēs vērtējam šos te riskus. Un, ja šie riski tiek novērtēti pārāk augstu, mēs atsakāmies no darījumu veikšanas,” norādīja Krieviņš.

Pirms gada ziņu aģentūrai LETA Oļegs Osinovskis stāstīja, ka Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcai var nākties atlaist 300 darbiniekus, jo valsts atteikusi eksporta garantijas.

Šā gada martā Osinovskis jau minēja, ka finansiālā situācija ir apdraudēta tieši saistībā ar karadarbību, jo rūpnīca ir veikusi liela pasūtījuma izpildi kādam Ukrainas uzņēmumam, par ko tas palicis parādā vairāk nekā 8 miljonus eiro.

Osinovska dzīvesbiedre, uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova 25.martā rakstīja ministriem, ultimatīvā veidā prasot nekavējoties sasaukt “ALTUM” ārkārtas sēdi, lai lemtu par atbalstu rūpnīcai.

Līdz šim šāda sēde nav notikusi. “Nekā personīga” zināms, ka Udalovai nesen bijusi saruna arī ar premjera Krišjāņa Kariņa biroja vadītāju un finanšu ministra biroja vadītāju. Atbilde no valsts puses bijusi līdzšinējā – “ALTUM” savā darbībā jāievēro likums.

““Jā, mēs esam saņēmuši vēstuli no šīs rūpnīcas, un pēc tiem datiem, kas ir tieši ekonomiskie, tur varētu kvalificēties. Bet ir vēl daudzas citas informācijas, kas ir nepieciešama un ar to nodarbojas citi dienesti,” sacīja Reirs.

“ALTUM” ir valstij piederoša institūcija. Tās valdes locekļus virza trīs ministrijas – finanšu, ekonomikas un zemkopības.

Šā gada 1.aprīlī darbu “ALTUM” valdē beidza Aleksandrs Bimbirulis. Tieši viņš atbildēja par jautājumiem, kas attiecas uz nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un bija iestājies pret valsts gatantiju sniegšanu ”Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai”. Uz vakanto valdes locekļa amatu “ALTUM” drīzumā tiks rīkots konkurss. Bet zemkopības ministrija jau pasteigusies ar sava kandidāta virzīšanu. Pagaidu valdes locekļa amatam nosaukta Kristīne Millere, kura iepriekš strādājusi komercbankās un atbildējusi par naudas atmazgāšanas novēršanu. Pēdējā darba vieta viņai bijusi ”Latvijas pastā”. Millere stāsta, ka ne ar vienu ministrijā tikusies neesot. Viņa nosūtījusi savu CV ministrijas valsts sekretāram uz e pastu, un par savu virzīšanu augstajam amatam uzzinot no mums.

“Mani neviens neuzrunāja. Vienkārši caur internetu šķirstot, kā es to daru bieži, pamanīju rakstu, ka iepriekšējais valdes loceklis ir pametis amatu, un es izdomāju, saņēmos drosmi, jo, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, ir jāizkāpj no savas komforta zonas. Un es domāju, kāpēc gan man nepamēģināt. Kāpēc nepieteikties. Jo pēc savas pieredzes, kur es esmu strādājusi, es tā kā varētu atbilst. Un nosūtīju savu CV,” sacīja ZM virzītā kandidāte pagaidu valdes locekļa amatam ALTUM Kristīne Millere.

Zemkopības ministrija apgalvo, ka Millere atbilst Kredītiestāžu likuma prasībām. Bet viņa neatbilst. Millerei nav pabeigtas augstākās izglītības, diplomdarbu viņa plānojot aizstāvēt vasarā. Millerei bijusi arī privātā maksātnespēja. Millere nenoliedz lietas esamību, bet norāda, ka sodu ir izcietusi.

Zemkopības ministrijas kapitāldaļu turētājs “Altum” Raivis Kronbergs steigu nespēj pamatot. Arī kandidātes maksātnespēju neesot pārbaudījis.

Kaspars Gerhards: “Kristīne Millere ir zemkopības ministrijas virzīta kandidāte uz “ALTUM” pagaidu valdes locekļa amatu.”

“Nekā personīga”: “Piemērota kandidāte Jūsuprāt?”

Kaspars Gerhards: “Ir padome “ALTUM”, ir kapitāldaļu turētājs.. ministram gar to nav nekāda daļa, kā notiek personu pieņemšana darbā. Skaidrs, ka mums ir vadlīnijas. Un būs jārīko konkurss. Tā nav ministra kompetence – lemt par “ALTUM”.

“Nekā personīga”: “Pats ar Milleres kundzi neesat ticies?”

Kaspars Gerhards: “Ar Milleres kundzi? Nē!

Zemkopības ministrijas vēstule par pagaidu kandidāti nosūtīta ALTUM padomei. Kā noskaidroja ”Nekā personīga” to izskatīs tuvākajā padomes sēdē.

Saskaņā ar ALTUM statūtiem, valdei patlaban ir nepieciešamais kvorums arī bez piektā valdes locekļa. Un tā var pieņemt lēmumus un gaidīt konkursā izvēlēto atbilstošo valdes locekli.