Latvijas Covid-19 vakcinēšanas problēmu dēļ amatu zaudējusi veselības ministre Ilze Viņķele (AP), tagad katra neveiksme un kļūda šūpo visas valdības stabilitāti. Valda neizpratne par lēno prioritāro grupu vakcinēšanas gaitu, nepalīdz arī tas, ka vieni pie kārotās potes tiek ātrāk nekā citi. Šāda privilēģija tikusi arī zāļu vairumtirgotājiem. Savukārt ārpus rindas pie vakcīnām saviem darbiniekiem mēģinājuši tikt Latvijas lielākie zāļu ražotāji.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka Rīgas sociālās aprūpes centrs ”Mežciems” ir viens no lielākajiem galvaspilsētā. Te dzīvo ap 200 sirmgalvju, par kuriem rūpējas vairāk nekā 100 darbinieku. Šonedēļ viņi saņēma pirmo Covid-19 vakcīnas poti.

Vakcinēšanai pieteikušies 90% iemītnieku, pārējiem tuvinieki nav ļāvuši to darīt. Process ir lēns. Vakcinācija notiek iemītnieku istabās, īpašas piesardzības apstākļos. Puse te dzīvojošo nesen izslimojuši Covid-19, tāpēc vakcīnu saņems vēlāk.

Slimība te uzliesmoja decembrī. Dzīvību zaudēja 14 iemītnieki un viens darbinieks.

Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore Solvita Rudoviča norāda: “Tas bija arī tieši tas periods, kad visā Latvijā bija diezgan augsti rādītāji, un jāsaka, diemžēl ne visi iemītnieki, kuriem bija jānonāk slimnīcās, tur arī nokļuva, jo bija ļoti liela slodze ārstniecības iestādēm. Nu, un tad mēs paši saviem spēkiem, protams, cīnījāmies. Te jāsaka liels paldies mediķiem, ģimenes ārstam, kurš arī ārpus sava darbalaika brauca, lai apmeklētu, ārstētu un arī tīri novērotu šos saslimušos. Diemžēl viens periods, tātad no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam, mums bija tāda situācija, ka pilnīgi visi medicīnas darbinieki, izņemot nodaļas vadītāju, bija saslimuši. Līdz ar to bija tāds palīgā sauciens Aizsardzības ministrijas virzienā, un mums pieslēdzās Nacionālo bruņoto spēku štāba mediķi, tātad piecas medicīnas māsas, kā arī atsaucās cilvēki no citām ārstniecības iestādēm. Tā kā mēs pieņēmām astoņus citus mediķus, kuri mums šajā grūtajā laikā palīdzēja, tā kā ļoti liels paldies tieši šiem cilvēkiem, kuri atsaucās un nepameta mūs nelaimē.”

Pansionātā ”Mežciems” potē iemītnieku ģimenes ārsts Ingars Burlaks. Viņš pārliecinājis šaubīgos un nomierinājis satrauktos.

“Palīdz tas, ka esmu šo pacientu ģimenes ārsts, jo mēs varam ar katru cilvēku jau laicīgi, un tie jautājumi tika uzdoti laicīgi no pacientu puses, kā tad noritēs vakcinācija, vai ir kādas blaknes, vai vajag potēties vai nevajag. Tā ir ļoti nopietna, dramatiski briesmīga infekcija un noteikti jātaisa vakcīnas. Noteikti tas ir vienīgais veids savu dzīvību pasargāt, vispār atgriezties pie normālas dzīves cilvēkiem kā tādiem…Galvenā riska grupa, un tāpēc mēs redzam, ka tā ir otrā prioritārā grupa, – pēc mediķiem ir tieši pansionātu iemītnieki,” norāda Burlaks.

Līdz šai nedēļai sociālās aprūpes centros ar Covid-19 inficējušies vairāk nekā 5500 visu iemītnieku. Tā ir teju puse no visa pansionātos dzīvojošo skaita. Saslimušo darbinieku skaits tuvojas 2000. Tikai valstij piederošajos pansionātos vien pandēmijas upuru skaits ir 81. Cik vēl mirušo ir pašvaldību un privātos aprūpes centros, Labklājības ministrijai neesot zināms.

Statistika sociālās aprūpes centros

Kopā dzīvo: 13 000

Saslimuši: 5544

Saslimuši darbinieki: 1767

Avots: SPKC

Pusotras nedēļas laikā, kopš sākta vakcinēšana pansionātos, pirmo poti saņēmuši vairāk nekā 3000 klientu un darbinieku (2090 klienti, 954 darbinieki – dati uz 20.02.2021). Veselības un Labklājības ministrijas lēnajā tempa vaino viena otru.

Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča norāda: “Mēs esam arī novienojušies operatīvo informācijas apjomu apmaiņu, līdz ar to es domāju, ka šī abpusējā tāda jau operatīvā koordinācija gan starp abām ministrijām, gan arīdzan sociālās aprūpes centru vadību un administrāciju, un vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem noteikti šo procesu arī uzlabos.”

Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauž: “Mums nav potēšanas jaudu trūkums, mums nav pat vakcīnu trūkums. Mums vēl 10 000 ir noliktavā. Mums sociālās aprūpes centri diezgan lēni atsaucas.”

Līdz šai nedēļai Latvija saņēmusi 54 000 vakcīnas devu. Tās izmanto divu prioritāro grupu potēšanai. Ārpus kārtas kameru priekšā vakcinējās arī ministri, bijušie prezidenti un Nacionālās drošības padomes politiķi. To pamato ar vēlēšanos pārliecināt par ”AstraZeneca” vakcīnas drošību un lai ātrāk klātienē darbu varētu atsākt Saeima un valdība. Ideja esot nākusi no Valsts prezidenta Egila Levita.

Vaicāts, vai, viņaprāt, tagad, kad augstākās amatpersonas saņēmušas vakcīnu, pēc otrās potes būtu Ministru kabinetam jāsanāk uz sēdēm klātienē, Levits atbild: “Absolūti, tas ir absolūti nepieciešams, tas ir arī iemesls, kādēļ Ministru kabinetam ir jāvakcinējas, kādēļ valsts konstitucionālo orgānu vadībai ir jāvakcinējas un, proti, tādēļ, lai atgrieztos pie normālās, konstitucionālās kārtības tā, kā to paredz Satversme un likumi, atkāpes no šīs konstitucionālās kārtības ir pieļaujamas tikai ekstrēmās situācijās. Tie ir argumenti, arī es šos argumentus esmu paudis vienmēr, kas ir acīmredzot aizgājusi līdz valdībai, un valdība tāpat nolēma. Šeit es gribētu vēl vienu momentu uzsvērt, ja valdība nolēma, ka tas ir attiecīgi racionāli jāizskaidro. Tur nevar būt kaut kādas nekonsekvences un svārstības, un šis izskaidrošanas moments nav bijis pietiekošs.”

Savukārt Pavļuts min: “Amatpersonu vakcinācijas galvenais mērķis – vismaz manā skatījumā – bija iedrošināt sabiedrību, nosūtīt vēsti visiem tiem cilvēkiem, kas mums neskaitāmos “Facebook”, “Messenger” un dažādās citās ziņās raksta: “Nu, tad parādiet paši, ka jūs esat gatavi to potēt un rādiet piemēru, un tad mēs paskatīsimies.””

Amatpersonas vakcinēto statistikā ieskaita sadaļā “Cita paaugstinātā riska grupa”. Šobrīd jau sapotēti 714 cilvēki no šīs grupas. Turi ir 22 vakcinētie politiķi, pāris desmiti veselības inspektoru, kas ikdienā dodas uz slimnīcām, un pie potēm tikuši arī pāris simti zāļu lieltirgotavu darbinieku.

Zāļu lieltirgotavu darbinieki pie prioritāri potējamajiem parādījās februāra sākumā. Pirmajos, vēl ministres Viņķeles laikā izstrādātajos plānos farmaceitu nebija vispār. Jau ministra Pavļuta laikā sarakstā iekļāva 4000 farmācijas darbinieku, kas nodrošina zāļu izplatīšanu aptiekās un piegādi slimnīcām un ārstu praksēm. ”Nekā personīga” zināms, ka zāļu lieltirgotavas neskaidro situāciju izmantojušas arī, lai vakcinētu biroja un IT darbiniekus.

Līdz šim vakcinēto cilvēku skaits lielākajās lieltirgotavās:

“Recipe Plus” – 75
“Tamro” – 50
“Magnum Medical” – 34

“Ja jūs runājat par farmaceitiem un cilvēkiem, profesionāļiem, kuri strādā šajā zāļu piegādes ķēdē, tad šī apakšgrupa iekļauta ir pie mediķiem, tas nav ārpus kārtas. Kas attiecas uz to praktisko vakcinēšanu, tad, protams, mēdz būt dažādas situācijas, mēdz būt jocīgi… pārpratumi droši vien būs tas vārds, kuru es pagaidām lietošu. Mums ienāk informācija arī par kaut kādām pārmērībām un atkāpēm, un cilvēki bažījās, un mēs pārbaudām šīs situācijas. Piemēram, nesen izskanēja neoficiāla informācija, jāsaka, kuru mēs pēc tam pārbaudījām par to, ka kāds liels uzņēmums, ražojošs, esot piedāvājis vakcinēties, pie kam tostarp cilvēkiem, kas galīgi nav saistīti ar farmācijas jomu tiešā veidā. Mēs iejaucāmies. Veselības inspekcija veica pārbaudi, un šī situācija ir novērsta,” atklāj Pavļuts.

Neoficiāli “Nekā personīga” zināms, ka pārbaude notikusi zāļu ražotājā “Grindex”, kur vakcināciju organizēja veselības centrs “VC4”. Potēšana bijusi plānota arī “Olainfarm” un arī to Veselības inspekcija pārbaudīšot.

Vaicāta, kas ir prioritārā grupa attiecībā uz to, kam jāvakcinējas pirmajam, Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide atbild: “Protams, ka tie ir vecie cilvēki, seniori ar hroniskām slimībām. Vakcīna ir tā, kas pasargā viņus no smagām formām un no nāves. Un tie ir tie cilvēki, ar kuriem vajadzēja sākt. Un, protams, mediķi, jo, ja nebūs mediķi, tad kas aprūpēs pārējos?”

Sestdien Latvija saņēma nākamo vakcīnu kravu, tāpēc vakcinācijas iespēja tagad pieejama visiem senioriem virs 70 gadu vecuma. Līdz aprīlim Vakcinācijas birojs vēlas sapotēt ap 57 000 šīs grupas cilvēku. Skaidras komunikācijas par to, kā tikt pie potes, it īpaši tiem, kas dzīvo ārpus galvaspilsētas un kuru ģimenes ārsti nevakcinēs, pietrūkst.

Foto: Valsts kanceleja