Kopš 2011. gada 1. februāra zvērinātiem notāriem ir atļauts šķirt laulību, bet no 2017. gada rudens bija plānots, ka notāri varētu arī reģistrēt laulību. Tomēr vakardienas balsojums Saeimā bija pārliecinoši noraidošs. Šķirt drīkst, bet reģistrēt laulību – ne. Igaunija ir Latvijai priekšā, tur notāri drīkst reģistrēt laulību.

Pirmajā lasījumā noraidītā likumprojekta redakcija paredzēja, ka zvērināti notāri pilnībā būtu atbildīgi par laulības reģistrācijas procesu – paši veiktu ierakstus civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmā, nevis sūtītu ziņas dzimtsarakstu nodaļai, kā tas patlaban jādara garīdzniekam, ja personas laulājas baznīcā. Viens no noraidīto likuma grozījumu mērķiem bija piedāvāt vēl vienu laulības noslēgšanas veidu, un mērķauditorija ir pāri, kas ilgstoši dzīvo nereģistrētās attiecībās. Grozījumu iesniedzēji pieļauj, ka tas varētu palielināt noslēgto laulību skaitu. Pašlaik laulību iespējams reģistrēt dzimtsarakstu nodaļā un baznīcā, bet tik un tā ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlas nereģistrētu kopdzīvi. Iespējams, viņi nav pārliecināti par laulības institūta jēgu. Saeimas noraidītajos likuma grozījumos bija paredzēts atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas laikā un liecinieku neesamība nebūtu šķērslis laulības noslēgšanai. Likumprojekta autori norādīja, ka prasībai pēc divu liecinieku obligātas klātbūtnes vairs nav juridiska pamatojuma, tā ir vēsturiska tradīcija.

Pāris dienu pirms šo jautājumu skatīja Saeimā, NRA.lv sarunājās ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotājdirektori Viju Piziču. Viņa sacīja, ka cilvēki ir mainījuši laulībā stāšanās kārtību. Agrāk salaulājās un tad dzīvoja kopā, tagad rīkojas pretēji. Laulību reģistrē pāri ar kopdzīves pieredzi, kam bieži vien vienlaikus jārisina arī mantiski jautājumi. Vēl pirms pieciem gadiem Latvijā par laulības reģistrāciju pie notāra būtu pāragri runāt, bet tagad cilvēki pārvietojas, dzīvo katrs savā valstī, veidojas citas vajadzības – sakārtotiem papīriem ir liela nozīme, norāda V. Piziča. Laulības reģistrācija pie notāra būtu kā iespēja «divi vienā», vienlaikus saīsinot birokrātisku procedūru ilgumu. Pēc LZNP pasūtījuma 2014. gadā veiktais pētījums atklāja, ka 32% Latvijas iedzīvotāju no laulību reģistrācijas attur fakts, ka šī ceremonija ir sarežģīts process ar lieliem finanšu ieguldījumiem. Tikpat bieži iedzīvotāji norāda, ka nav nonākuši situācijās, kad laulāto statuss ir bijis nepieciešams.

Pret notāriem laulātājiem iepriekš iebilda dzimtsarakstu nodaļas, bet V. Piziča uzskata, ka tie, kam gribas svētkus un baltu kleitu, uz notariātu neies. Viņa uzsver, ka dzimtsarakstu nodaļu loma nemazināsies, jo notāri raidīja signālu tai mērķgrupai, kas «pašlaik sēž un nekur neiet» – ne uz baznīcu laulāties, ne dzimtsarakstu nodaļu precēties.

Kāda būs notāru organizācijas rīcība? «Notāriem tas nav dzīvības un nāves jautājums,» atbild V. Piziča. Notāri turpinās skaidrot, kāpēc attiecības vēlams reģistrēt un kā iespējams sakārtot mantiskās attiecības.

Antra Gabre

Foto:Olessya/https://pixabay.com/en/users/Olessya-86040//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/