Jautājums tikai – par cik? Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Radio vakarrīt atzina, ka patēriņa cenas no 1. janvāra varētu nedaudz pieaugt, līdzīgi kā tas bijis Igaunijā pēc eiro ieviešanas. Taču cenu kāpums eiro dēļ nebūšot liels – aptuveni 0,3–0,4 procentu robežās. Februāra sākumā finanšu ministrs Andris Vilks bija vēl optimistiskāks, apgalvojot, ka eiro inflāciju paaugstināšot ne vairāk kā 0,2 līdz 0,3% robežās.

Sola turēt grožos

Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji solīja, ka neveiks nekādas papildu piecenošanas eiro ieviešanas radīto izmaksu dēļ un nepieļaus nepamatotu cenu kāpumu, taču vienlaikus atzina, ka ir tikpat kā bezspēcīgi gadījumos, kad piegādātājs vai ražotājs paaugstina cenas.

«Ražotājus vai piegādātājus mums ietekmēt ir ļoti grūti, drīzāk jācer, ka viņus ietekmēs savstarpējā konkurence un izpratne par to, ka cilvēku pirktspēja Latvijā ir zema un līdz ar eiro ieviešanu nekāda brīnumaina tās uzlabošanās nenotiks,» Neatkarīgajai sacīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņs.

SIA Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis atgādināja, ka cenu izmaiņas veikalu plauktos notiek visu laiku, neatkarīgi no tā, vai tiek ieviests eiro, vai ne. «Cenu izmaiņas nosaka ne tikai tirgotāji, bet arī ražotāji, tāpēc cenu kāpumu vai kritumu jāattiecina uz visu cenu veidošanās ķēdi. Gadījumos, kad ražotāji ceļ cenas, mēs kā tirgotāji, protams, vienmēr izskatām iespējas, vai un kā šo cenu kāpumu veikalu plauktos varam samazināt, piemēram, mazinot amortizācijas izmaksas vai meklējot citus risinājumus,» uzsvēra R. Janševskis.

Aizbildinās ar citiem faktoriem

Jāatgādina arī, ka 2011. gadā, kad Igaunija ieviesa eiro, tās iedzīvotājiem nācās pārdzīvot otru augstāko cenu kāpumu Eiropas Savienībā (vēl lielāka inflācija bija tikai Rumānijā), un toreiz Igaunijas amatpersonas apgalvoja, ka eiro ietekme uz inflāciju ir bijusi vien 0,2 līdz 0,3% apmērā, bet augsto inflāciju izraisījusi dārgā pārtika pasaules tirgū un energoresursu cenu kāpums. It kā citās valstīs šie faktori nebūtu atstājuši nekādu ietekmi uz patēriņa cenām.

Arī Latvijā jau ilgāku laiku tiek runāts par elektrības sadārdzināšanos pēc gadu mijas, kas būšot neizbēgami. Degvielas cenas kāpums pēdējo mēnešu laikā pasaules tirgū ir atbalsojies jau arī Latvijā un, kā Neatkarīgajai uzsvēra Statoil Fuel & Retail Latvia degvielas produktu piegādes vadītājs Kaspars Skrābāns, tirgotāji ir paaugstinājuši degvielas cenu par diviem santīmiem litrā, kas, pēc viņa vērtējuma, ir ļoti mērens kāpums. To, kāda situācija būs nākotnē vai pēc 1. janvāra, viņš atturējās prognozēt.

Uz lielāku algu necer

Igaunijā pēc iestāšanās eirozonā pieauga vidējā darba alga, kas mīkstināja produktu un pakalpojumu cenu sadārdzināšos. Vienlaikus arī ekonomisti Latvijā pieļauj, ka, kļūstot par 18. eirozonas valsti, Latvijā pieaugs spiediens uz darba algām un cenām.

Rīgas taksometru parka komercdirektore Anita Pakalniece nedomā, ka pēc eiro ieviešanas būtiski palielināsies darbaspēka algas. Viņa šaubās, vai fakts, ka kādā citā valstī tāda paša darba darītājiem maksā lielāku algu, kalpos par iemeslu samaksas pieaugumam Latvijā. Viņa arī vēl nevarēja precīzi pateikt, cik maksās brauciens taksometrā pēc eiro ieviešanas, taču, viņasprāt, cenas nekāps, jo šobrīd taksometru pārvadātāju nozarē konkurence ir ļoti sīva, kuru vēl saasina negodprātīgi uzņēmēji. Arī Rīgas taksometru parkam nākas rēķināties ar eiro ieviešanas izmaksām, jo jāpielāgo programmas, taksometros jāmaina skaitītāji un tā tālāk.

Arī I. Andiņš šaubās, vai Latvijā varētu būt liels spiediens uz algām un cenām. «Eirozona pastāv jau ilgus gadus, un cenas pat starp kaimiņvalstīm tajā aizvien būtiski atšķiras, kā starp, teiksim, Spāniju un Franciju, jo noteicošais ir situācija katrā atsevišķā valstī – tās ekonomikas attīstība un cilvēku pirktspēja. Garu gadu gaitā var notikt zināma tuvināšanās, bet nekādu krasu lēcienu noteikti nebūs,» uzsvēra I. Andiņš. Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits Neatkarīgajai atzina, ka viens no Latvijas mērķiem, pievienojoties eirozonai, bija iespēja ilgtermiņā kļūt pievilcīgākai ārvalstu investoriem un atvieglot eksporta iespējas, kas, savukārt, nozīmē lielāku konkurētspēju un pēc tam arī algu pieaugumu. «Tāpēc ilgtermiņā darba samaksa, visticamāk, pieaugs,» prognozēja I. Šmits. Taču to, ka tas varētu izraisīt arī preču un pakalpojumu cenu kāpumu, viņaprāt, nevar 100 procentu droši apgalvot, jo iespējama arī pretēja situācija.