un pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, šogad ievērojami audzis jauno
mājokļu kredītu darījumu apjoms, proti par 29%. Vienlaikus gan banku
analītiķu aprēķini liecina, ka jaunām ģimenēm pirmajai iemaksai, kas
nepieciešama aizdevuma iegūšanai, jākrāj gadiem ilgi.
LKA pārstāve Baiba Melnace portālam «Apollo» pavēstīja, ka patlaban vidējais kredītņēmējs Latvijā ir aptuveni 30-40 gadus vecs pilsētnieks ar augstāko izglītību, kurš dzīvo ģimenē un kopā ar dzīvesbiedru aizņemas dzīvokļa iegādei, un viņa ienākumi ir augstāki par vidējiem valstī.
Vienlaikus analītiķu aprēķini liecina, ka salīdzinoši nedārga mājokļa iegādei jaunai ģimenei jākrāj pat septiņi gadi.
«Pirmās iemaksas jeb kredītņēmēja paša ieguldījuma trūkums šobrīd ir galvenais šķērslis mājokļa iegādei. Piemēram, lai iegādātos 2-3 istabu dzīvokli par 40 tūkstošiem eiro, un spējot mēnesī uzkrāt 100 eiro, jaunā ģimene pie kārotā dzīvokļa tiks gandrīz pēc septiņiem gadiem,» stāsta «Nordea» bankas pārstāvis LKA Hipotekārās kreditēšanas komitejas pārstāvis Rasmuss Pētersons
Savukārt LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis atzīmē, ka patlaban mājokļu kreditēšanu apdraud popilistiskas idejas.
«Virkne populistisku ideju, kas skan Latvijas publiskajā telpā, būtiski apdraud kreditēšanu, to potenciāli sadārdzinot. Piemēram, ideja par nolikto atslēgu principu nozīmētu, ka kredītņēmēja pirmā iemaksa palielinātos vismaz līdz 30% – kā gan to varēs sakrāt jaunā ģimene, ko it kā vēlamies atbalstīt?» teic Bičevskis.
Baiba MelnaceLatvijas Komercbanku asociācijaMārtiņš BičevskisNordeaRasmuss Pētersons
