Otrdien, 7.decembrī finanšu ministrs Andris Vilks iesniedza Saeimā 2011.gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumu paketi.

„Šis budžeta likumprojekts ir vērsts uz ekonomiskās situācijas stabilizēšanu, atšķirībā no iepriekšējo divu gadu krīzes budžetiem. Jāuzsver, ka ceturtā daļa no šī budžeta ir attīstības daļa – nākamā  gada valsts budžetā 1,167 miljardi latu ir paredzēti Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un projektu īstenošanai. Tas ir vēsturiski lielākais līdz šim valsts budžeta izdevumos iekļautais attīstības izdevumu apjoms. Šis finansējums ir jāizmanto maksimāli efektīvi kā papildu resurss valsts ekonomiskās attīstības un izaugsmes veicināšanai,” uzsver finanšu ministrs A.Vilks.

Budžeta projekts uz parlamentu tradicionāli papīra formā tika nogādāts ar budžeta portfeli, kas finanšu ministriem kalpo jau kopš 1997. gada. Taču finanšu ministrs budžeta projektu Saeimas priekšsēdētājai nodeva arī elektroniskā formā zibatmiņā, lai deputātiem būtu iespējams efektīvi strādāt ar budžeta projektu un pavadošajiem likumiem.

Valsts budžeta izskatīšana pirmajā lasījumā Saeimā ir plānota jau 9. decembrī, otrajā lasījumā – 20. decembrī.

Budžeta likumprojekts paredz nākamgad Latvijā valsts budžetā 4,2 miljardus latu lielus ieņēmumus, 4,79 miljardus latu lielus izdevumus un 584 miljonu latu deficītu, kas ir 4,5% no iekšzemes kopprodukta (pēc naudas plūsmas metodoloģijas). 2011. gadā valsts budžeta ieņēmumi palielināsies par 341,9 miljoniem latu jeb 8,9% salīdzinājumā ar 2010. gadu, bet izdevumi – par 402,1 miljoniem latu jeb 9,2%.

Savukārt plānotie konsolidētā kopbudžeta (valsts budžets un pašvaldību budžeti) kopējie ieņēmumi 2011. gadā ir 5,1 miljards latu, izdevumi – 5,7 miljardi latu, deficīts pēc EKS 95 metodoloģijas – 5,4% no IKP.

Gatavojot budžeta projektu, valdība ir panākusi būtiskas vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību par pašvaldību finanšu jautājumiem. Lai nākamā gada pašvaldību budžeti tiktu veidoti stabili un prognozējami, valdība ir apņēmusies garantēt pašvaldībām 96% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes. Tāpat arī pirmo reizi kopš 2001. gada Ministru kabinets ir palielinājis valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, un būtiski ir palielināta dotācija tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (5,7 miljoni latu).

Valsts pamatbudžetā plānotie nodokļu ieņēmumi ir 1,76 miljardi latu, lielākie no tiem ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (939,3 miljoni latu), akcīzes nodokļa (476,8 miljoni latu), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (129,6 miljoni latu) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (111,2 miljoni latu). Savukārt speciālajā budžetā plānotie ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir 1,17 miljardi latu.

Kā zināms, lai ievērotu fiskālos mērķus, valdība, gatavojot 2011.gada budžeta projektu, akceptēja fiskālās konsolidācijas pasākumus 292 miljonu latu apmērā – par 88,8 miljoniem latu izdevumu daļā, par 158,1 miljonu latu ieņēmumu daļā un par 44,9 miljoniem latu, saglabājot nemainīgu iemaksu likmi fondēto pensiju shēmā. Par atsevišķiem konsolidācijas pasākumiem turpinās sarunas ar aizdevējiem, tādēļ gala skaitļi varētu tikt precizēti.

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011. – 2013. gadam paredz, ka 2010. gadā Latvijā vēl būs neliels ekonomikas kritums 0,4% apmērā. Tiek prognozēts, ka 2011. gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012. gadā – par 4%, bet 2013. gadā – par 3,9%. Inflācijas prognoze 2011. gadam – gada laikā (decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri) patēriņa cenas pieaugs par 1%, savukārt, salīdzinot 2011. gada vidējo cenu līmeni ar 2010. gada vidējo cenu līmeni, patēriņa cenas pieaugs par 1,1%.

Līdz ar 2011. gada budžeta likumprojektu Saeimā iesniegta arī pavadošo likumprojektu pakete, kurā ir 94 likumi. Lielākā daļa no tiem – 53 likumi – nodrošinās valdības strukturālās izmaiņas, likvidējot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. No pārējiem pavadošajiem likumiem būtiskākie ir grozījumi nodokļu likumos – grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli paredz no 21% uz 22% palielināt PVN pamatlikmi un no 10% uz 12% palielināt samazināto likmi; grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz no 26% uz 25% samazināt IIN likmi (paredzēts, ka nākamgad IIN sadales proporcija starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs 18% un 82%); grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli paredz piešķirt UIN atlaides lielajiem investīciju projektiem; grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli paredz palielināt nodokli mājokļiem; grozījumi likumā par akcīzes nodokli paredz piemērot vispārējo likmi degvielai ar 5% biodegvielas piejaukumu un palielināt akcīzi bezalkoholiskajiem dzērieniem; kā arī tiek virzīti divi jauni likumi – par transportlīdzekļu nodokli un uzņēmumu transportlīdzekļu nodokli un par finanšu stabilitātes nodevu.

Foto: Valsts kanceleja

Autors: Anete Jansone, BIZNESS.LV