Cerot apturēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijas pret iedzīvotājiem, kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā
“Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu “neaizskaramo” procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, Valsts ieņēmumu dienests arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti Valsts ieņēmumu dienestam paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,” informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.
Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas iestājas par kredītņēmēju tiesībām un palīdz īstenot arī privātpersonas maksātnespējas procesu, pēdējo nedēļu laikā saņēmusi vairākus satraucošus iedzīvotāju ziņojumus par pēkšņiem parādu uzrēķiniem no valsts puses, ko piestāda Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Jānis Āboliņš akcentē, ka satraucošs ir fakts, ka nodokļu parāds tiek uzrēķināts personām, kurām pēc būtības ir piemērots tiesiskās aizsardzības statuss, ko paredz Maksātnespējas likums, savukārt VID to ignorē, likumu traktējot atbilstoši savām vajadzībām.
“Ar kapitāla pieauguma nodokli jārēķinās ikvienai personai, kas ne vien realizējusi vērtspapīrus, akcijas, uzņēmumus vai citiem līdzīgiem darījumiem palielinājusi savu kapitālu, bet arī personām, kas pārdevušas nekustamo īpašumu. Tas šķiet pareizi, ja skatās uz klasisku īpašuma pārdošanas darījumu, kur pārdevējs par iespējami augstāko cenu brīvprātīgi pārdod īpašumu, vairojot savu kapitālu un turīgumu. Taču situācijās, kad īpašuma pārdošana notiek piespiedu kārtā un notiek tikai tādēļ, lai persona varētu segt savas parādsaistības, ko nereti pilnībā neizdodas dzēst arī pēc īpašumu pārdošanas, runāt par jebkādu kapitāla pieaugumu ir absurdi! Pēc piespiedu pārdošanas cilvēks zaudē visu, kas viņam bijis, nevis palielina kapitālu!. Maksātnespējas procesos 99% gadījumu pat pēc tam, kad ir pārdots gan nekustamais īpašumus, kura dēļ kredīts ņemts, gan arī citi, piemēram mantotie īpašumi un kustamā manta, cilvēks tāpat nespēj apmierināt visu kreditoru prasījumu. Tas nozīmē, ka vismaz gadu, bet nereti arī 2 vai 3 gadus viņš turpina savu parādu dzēst, ik mēnesi maksājot kreditoriem saskaņā ar saistību dzēšanas plānu. Šajā laikā cilvēkam nav tiesību ne uz kādiem darījumiem bez administratora atļaujas. No īpašuma pārdošanas vienīgais ieguvējs ir kredītiestāde, kura saņem savu likumā noteikto daļu no īpašuma pārdošanas un administrators, ja ir sākts maksātnespējas process, vai tiesu izpildītājs, ja īpašuma piespiedu pārdošana notiek vē pirms maksātnespējas procesa sākšanas. Persona, kuras īpašums piespiedu kārtā ir pārdots, visbiežāk no šīs summas neredz pat vienu centu. Nav saprotams, kā VID šādos apstākļos var pieņemt, ka personai ir piemērojams kapitāla pieauguma nodoklis! Vēl mazāk ir saprotams tas, kādēļ Finanšu ministrija, kurai būtu jāpārrauga VID darbs, pat pēc saņemtām iedzīvotāju sūdzībām un iebildēm, esošajā sistēmā nesaskata nekādas kļūmes,” sašutis ir Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis.
Jānis Āboliņš uzskata, ka problēma izveidojusies nevis tādēļ, ka kļūdaini būtu izstrādāts Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums vai Maksātnespējas likums, bet gan Valsts ieņēmumu dienesta likuma interpretācijas dēļ.
“Maksātnespējas likums paredz, ka cilvēkam, kuram sākts maksātnespējas process, ir paredzēta tiesiskā aizsardzība. Brīdī, kad tiesa pieņem lēmumu par privātpersonas maksātnespējas procesa sākšanos, tiek apturēts parāda pieaugums – apstājas aizdevuma lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda un nokavējuma naudas pieaugums. Turklāt nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu. Vienlaikus ar maksātnespējas procesa sākšanos tiek izsludināts mēnesi ilgs periods, kura laikā savas prasības var pieteikt ikviens no kreditoriem. Proti, ja jau iepriekš ar tiesu izpildītāja ziņu ir piespiedu kārtā pārdots kāds no parādnieka īpašumiem un VID uzskata, ka te būtu jāmaksā arī kapitāla pieauguma nodoklis, mēnesi ilgajā periodā arī Valstij VID personā būtu jāpiesaka sava prasība,” pārliecināts ir Jānis Āboliņš.
Viņš skaidro, ka pieteikšanās termiņam noslēdzoties, visas kreditoru pieteiktās prasības tiek apkopotas un apmierinātas. Saskaņā ar likumu pirmais solis ir bankrota procedūra, kurā maksātnespējas procesa administrators pārdod visu kustamo un nekustamo mantu, iegūtos līdzekļus novirzot parādu dzēšanai un administratora atlīdzībai. Ja ar iegūtajiem līdzekļiem nepietiek, tiek sastādīts saistību dzēšanas plāns, atbilstoši kuram katru mēnesi parādnieks trešo daļu no saviem ienākumiem, bet ne mazāk, kā vienu trešo daļu no minimālās mēnešalgas, novirza parādu segšanai. “Izpildot saistību dzēšanas plānu, parādnieka maksātnespējas process, tiek izbeigts un pēc būtības cilvēks var atgriezties ekonomiski aktīvā dzīvē. Turpretim šodien mēs vienu pēc otra atklājam gadījumus, kad jau pēc tam, kad cilvēks izgājis visam maksātnespējas procesam, piesakās VID ar kapitāla pieauguma nodokļa uzrēķinu. Netiek ņemts vērā nedz tas, ka notikusi īpašums piespiedu pārdošana kredītsaistību dzēšanai un pati persona nav guvusi nekādus ienākumus, nedz arī tas, ka personai bija piemērota tiesiskā aizsardzība. Rezultātā, atbrīvojies no vieniem parādiem, cilvēks tiek pie jauniem – no valsts uzrēķinātiem,” uz absurdo situāciju norāda Jānis Āboliņš.
Viņš akcentē, ka ir divi momenti, kad VID rīkojas pretēji loģikai un likuma būtībai. “Pirmkārt nav pareizi, ka kapitāla pieaugumu VID saskata piespiedu pārdošanas darījumos. Datubāzēs ir redzams, ka īpašuma pārdošana notikusi pēc tiesu izpildītāja izpildraksta – tātad piespiedu kārtā, un šādiem darījumiem nebūtu jābūt ar nodokļiem apliekamiem. Otrkārt, ir nepareizi, ka VID potenciālo kapitāla pieaugumu datē nevis ar dienu, kad notikusi īpašuma pārdošana, bet gan sava audita dienu. Proti, var būt situācijas, kad īpašuma piespiedu pārdošana ir notikusi, piemēram 2015. gadā, bet VID privātpersonas auditu veicis 2019. gadā. Rezultātā par laiku, kad noticis kapitāla pieaugums, tiek pasludināts nevis 2015. gads, kad reāli īpašums bija pārdots, bet 2019. gads, kad, iespējams, cilvēkam maksātnespējas process jau sen kā beidzies un tiesiskās aizsardzības arī vairs nav. Vadīties pēc audita dienas ir absurdi, jo reāli taču darījums ir noticis brīdī, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators saņēmis naudu par pirkumu,” situāciju skaidro Jānis Āboliņš.
Viņš ir pārliecināts, ka VID aktivitāte, izsūtot paziņojumus par nenomaksātu kapitāla pieauguma nodokli arī personām, kurām tāds nebūtu jāmaksā, liecina par Valsts ieņēmumu dienesta nevēlēšanos vai nevarēšanu cīnīties ar ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem un shēmotājiem, tā vietā visu uzmanību veltot mazaizasargatajai iedzīvotāju daļai, kura nereti, tikai nupat kā atbrīvojusies no viena parāda, saņem paziņojumu par jaunu parādu – šoreiz no valsts.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis izsaka cerības, ka Saeimas atbildīgās komisijas jau kādā no tuvākajām sēdēm skatīs problēmas, ko šobrīd tūkstošiem iedzīvotāju rada VID interpretācija par likumiem un radīs tām risinājumus. Tostarp Kredītņēmēju asociācija izsaka cerības, ka deputāti spēs Valsts ieņēmumu dienestam paskaidrot, ka piespiedu pārdošanas gadījumā cilvēks zaudē visu savu īpašumu nevis palielina kapitālu par ko būtu jāmaksā nodoklis.
Foto: Unplash
