Centrālā statistikas pārvalde apgalvo, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada jūnijā samazinājās par 0,5% attiecībā pret pagājušā gada jūniju un palicis tieši tādā līmenī kā šā gada maijā.
Statistiķi rēķina, rēķina un rēķina, par cik procenta desmitdaļām vidējās patēriņa cenas katrā no šā gada pirmās puses mēnešiem ir bijušas zemākas nekā tajos pašos 2015. gada mēnešos. Kā jau tagad ierasts, skaitliski lielāko cenu pazeminājumu nodrošinājusi degviela. Līdzās tai statistiķi nosauc ar mājokļu uzturēšanu saistītās preces un pakalpojumus, kam bijusi liela ietekme uz cenu līmeņa pazemināšanos. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada jūnijā turpretī vilcis cenu līmeni uz augšu kaut par 0,2%. Pacentīsimies atrast pazīmes, kas apstiprina vai apstrīd valsts uzturēto rēķinātāju apgalvojumus.
Visvienkāršākā pārbaude attiecas uz degvielas cenām, ko NRA.lv drukā dienu pēc dienas. Ņemam 2015. un 2016. gada jūnija avīzes un redzam degvielas cenu pazemināšanu no 1,217 eiro litrā līdz 1,127 eiro litrā, ja salīdzina cenas par A 95 markas degvielu Neste uzpildes stacijās divās dienās ar gada atstarpi, kurām pienākas viens un tas pats 16. jūnija datums. Šāds kritums atbilst -7%, kas visai jūtami atšķiras no statistiķu izziņotajiem -11,2%, bet tās tomēr ir mazākās no atšķirības starp CSP datiem un reālo dzīvi, kādas izdevās uziet.
Ar atrunām jāpasniedz Latvijas iedzīvotāju vairākuma izdevumu tāmē noteicošās pārtikas cenu izmaiņas. Proti, šā gada pirkums atbilstoši 2015. gada 22. jūnija čekā saglabātajam preču sarakstam nenotika šā gada jūnijā, bet tikai vakar, 10. jūlijā, tāpēc, ka CSP aprēķinātais pārtikas cenu pieaugums jau šķita visai apšaubāms. Rezultātā izrādījās, ka apmēram to pašu, kas pirms viena gada un viena mēneša maksāja 7,54 eiro, tagad var nopirkt par 8,83 eiro. Lai nu ko mēs varētu sagaidīt no CSP, bet tikai ne to, ka vēl pēc mēneša CSP paziņos par pārtikas cenu celšanos jūlijā pret jūniju par 17%. Šādas cenu izmaiņas viena mēneša laikā tika atzītas kaut kad pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, bet šā gada jūlija izmaiņu rādītājs noteikti būs zem 1% izmaiņu straujuma ziņā un labi vēl, ka ne zem nulles, uzrādot pārtikas cenu pazemināšanos kā lauksaimniecības produktu vietējās ražas ienākšanās mēnesim raksturīgu pazīmi. Tātad faktisko izdevumu pieaugumam ir jāatrod citi izskaidrojumi.
Pirmais bija izdevumi ne vien par gaļas gabalu, bet arī par plastmasas kārbu, kas aizvietoja gaļas iepriekšējo iepakojumu plastmasas maisā. 83 eirocentu piemaksa par gaļas gabalu deva līdzi vismaz desmit reižu vairāk plastmasas. Atbilstoši tam pieaugs arī atkritumu kalns Getliņos un izdevumi par atkritumu aizvešanu. Visi šie papildu izdevumi jāuzskata par ziedojumu Latvijas iekšzemes kopprodukta un valsts ieņēmumu pieaugumam.
Otrais bija atklājums par halvas gabala cenas pieaugumu no 69 eirocentiem atbilstoši cenu zīmei plauktā līdz 1,29 eiro pie kases. Konkrētais salduma iepakojums tika ņemts tieši kā atbilstošākais pērn par līdzīgu našķi izdotajiem 70 eirocentiem. Tā būtu jau cita pētījuma tēma, vai pircēju maldināšana notiek speciāli, vai nolaidības dēļ, bet pircēju līdz kasei atnestu un tur naudas trūkuma vai principu dēļ atstātu preču kaudzītes veikalā Maxima ir tikpat neatņemama Latvijas ainavas sastāvdaļa kā lietus vai sniegs.
Bez atrunām jūnijs apstiprināja jau iepriekš stāstīto un ar namu apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem pierādīto, ka faktiskie izdevumi par mājokli Latvijā strauji auga vēl pirms tam, kad stājās spēkā jaunais mājokļu apsaimniekošanai uzliktais nodoklis.
Arnis Kluinis
Foto:ponce_photography/https://pixabay.com/en/users/ponce_photography-2473530//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
