Ar iekšzemes kopprodukta (IKP) šā gada 2. ceturkšņa rādītāju +4,8% pret 2016. gada 2. ceturksni Latvija piesaka sevi par vilcēju visas pasaules saimnieciskajai izaugsmei.
Tā saukto trekno gadu pieredze rāda, ka Latvijai bēdīgi beidzas mēģinājums IKP izaugsmes ātrumā cīkstēties ar Ķīnu. Tagad Latvija palikusi pieklājīgā atstatumā no Ķīnas +6,9%, bet toties pārspējusi Vācijas +2,9% un visas eiro zonas +2,1%. Šīs lielās proporcijas nemainās, ieviešot dažas statistiķiem būtiskas atrunas un piebildes. Latvijas gadījumā 4,8=4,1, izsakot IKP pieaugumu pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem pirmajā gadījumā un pēc neizlīdzinātajiem – otrajā. Šajā reizē aprobežosimies ar apliecinājumu, ka datu izlīdzināšana nebūt nenozīmē obligāti lielāku un valstij tīkamāku skaitļu iegūšanu, jo netrūkst piemēru, kad izlīdzinātie rezultāti atpaliek no neizlīdzinātajiem. Nākamā piebilde par Latviju ir tāda, ka šobrīd sniegts IKP ātrais novērtējums, kas vēlāk tiks precizēts. Vācija ar sava 2. ceturkšņa novērtējumu vakar pēcpusdienā vēl nebija nākusi klajā, tāpēc šeit salīdzinājumam izmantots 1. ceturkšņa rādītājs.
IKP pieauguma jeb izmaiņu proporcijas varbūt pat pārāk necieš no tā, ka statistiķu darbošanās lielu uzticību neizraisa. Šaubas par Latvijas IKP pavisam vienkārši ilustrē Neatkarīgās pārtikas groza sadārdzināšanās par 13 procentiem laikā starp pagājušā un šā gada Lieldienām, kas šogad iekrita aprīlī, t.i., 2. ceturksnī. Statistiķi tad rādīja patēriņa cenu pieaugumu tikai par 3%. Inflācijas saistība ar IKP ir tāda, ka IKP pieaugums pēc definīcijas tiek izteikts salīdzināmās cenās, no faktiskā IKP atrēķinot to daļu, kas nākusi klāt preču un pakalpojumu cenu pieauguma, nevis ražošanas apjoma pieauguma dēļ. Bet ko tad, ja atrēķināti tikuši 3%, lai gan īstenībā faktiskais IKP audzis līdzi cenām par 13%? Tad veidojas IKP fikcijas, kas tik un tā ir savā starpā salīdzināmas, jo statistiķi Ķīnā un Latvijā rīkojas apmēram vienādi.
Ķīnas statistiķi droši vien ir vairāk atkarīgi no Ķīnas Komunistiskās partijas un valsts funkcionāru prasībām nekā viņu kolēģi Latvijā, kuriem jālokas šā un tā, lai izspruktu garām faktiem, kādus mazajā Latvijā ieraudzīt vieglāk nekā grandiozajā Ķīnā. Šā gada sākumā mūsu statistiķi pēkšņi konstatēja pusotrkārtīgu pieaugumu Latvijas autobūvē, kas strauji vilka uz augšu Latvijas rūpniecības un IKP radītājus. Kad Neatkarīgā norādīja, ka nekādas autobūves Latvijā nemaz nav, Centrālā statistikas pārvalde grozīja vārdus tālākajos paziņojumos, ka pieaugums tomēr esot. Šā gada 9. februāra Neatkarīgā kā ilustrāciju sniedza CSP preses paziņojumu oriģinālos tekstus, kuros pieaugums «automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 46,6%» bija pārtapis par pieaugumu «automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 49,85%)». Tādā veidā statistiķi turpina nodrošināt Latvijas IKP pieauguma rādītāju līdz šai baltai dienai. Nebija jēgas to visu atkārtot līdz ar katru nākamo CSP paziņojumu par Latvijas rūpniecības pieaugumu uz mazu skrūvīšu un atsperīšu štancēšanas rēķina. Nav noliedzams, ka Latvijā šāds darbs notiek. IKP sakarā gan nākas atzīt, ka ar skrūvīšu štancēšanu neviens bagāts nav kļuvis, jo lauvas tiesu nosmeļ tie, kuri šīs skrūvītes savāc pa visu pasauli, saliek gala produktos un pārdod tos skrūvīšu ražotājvalstu patērētājiem par kārtu dārgāk, nekā pirkuši pusfabrikātus. Konkrētais piemērs ilustrē, kāpēc ļoti atšķirīgu iespaidu uz tautas labklājību izraisa formāli vienādi IKP pieauguma rādītāji Latvijā un Vācijā. Vācijas iedzīvotāji no saviem +2,9% tik un tā iegūst vairāk nekā Latvijas iedzīvotāji no +4,8%.
Attiecībā uz šā gada 2. ceturkšņa IKP novērtējumu +4,8% varētu būt kaut cik ticami tādā mērā, kādā patiesībai atbilst pieauguma sadalījums pa nozarēm +3% pakalpojumiem, +8% – rūpniecībai un +14% – būvniecībai. Šī nozare līdz ar 2017. gada celtniecības sezonas sākumu ir aktivizējusies acīmredzami. To nodrošina ne vien sakustēšanās ES palīdzības fondu naudas tērēšanā, bet arī tādi privāti dižprojekti kā izpriecu centra Akropole celtniecības faktiskais sākums ilgāk nekā desmit gadus pēc pirmā pieteikuma par celtniecības sākumu.
Arnis Kluinis/NRA.lv
Foto: Liepāja/ https://www.flickr.com/photos/liepaja_lv/
