No 1.septembra zāļu ražotājiem par 20% jāsamazina cena kompensējamajiem medikamentiem, kas ir dārgāki par valsts kompensējamajām zālēm. To paredz valdība apstiprinātie grozījumi ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz papildināt jauno zāļu novērtēšanas kritērijus: no 2019.gada 1.jūlija tiks ņemta vērā ne tikai zāļu ietekme uz tās lietojoša cilvēka dzīves ilgumu, bet arī viņa dzīves kvalitāti.
Vairākas diagnozes, kuru gadījumā pacientiem zāles līdz šim apmaksātas individuālā kārtībā, tiek iekļautas kompensācijas sistēmā. Līdz ar to zāļu nozīmēšanai vairs nebūs vajadzīgs katru gadu sasaukt ārstu konsiliju, pēc kā slēdziena pacientam nākas doties ar iesniegumu uz Nacionālo veselības dienestu, kas pieņem lēmumu par zāļu kompensāciju. Samazināsies obligāti veicamās procedūras slogs pacientiem, ārstiem, arī valsts iestādēm.
Vairākām diagnozēm, tostarp retām slimībām, jau no 15.augusta tiek paaugstināts kompensācijas apmērs uz 100%: hipersensivitātes pneimonītam, citām intersticiālām plaušu slimībām, sarkoidozei, motorā neirona slimībai, Hantingtona horejai un vara vielmaiņas traucējumiem. Tādējādi tiek novērsti gadījumi, kad pacients neiegādājas zāles augsta līdzmaksājuma dēļ. Kompensācijas apjoma palielinājums notiks esošā veselības nozares finansējuma ietvaros.
Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) norāda – ražotājiem samazinātā cena jāiesniedz līdz 1.septembrim. “Diskusijas ar zāļu ražotājiem bijušas smagas, tāpēc, neskatoties uz krietni agresīvāku sākotnējo piedāvājumu, medikamentu cenas tiks samazinātas pakāpeniski,” žurnālistiem atzina ministre.
Tātad – ja medikamenta cena pārsniedz 100% virs references cenas, zāļu cena šogad un nākamajā gadā tiek samazināta par 20% (katru gadu). Šāds cenu ierobežojums ļaus saglabāt zāļu izvēles iespējas gadījumā, ja pacientam nav piemērotas lētākās zāles, vienlaikus nodrošinot viņam mazākus izdevumus.
Tā kā pacientu līdzmaksājums zālēm, kuras jau kompensē valsts, ik gadu ir ļoti liels, pērn sasniedzot 25 miljonus eiro, šādas pārmaiņas radīšot ieguvumus aptuveni 250 000-300 000 pacientu, kas ikdienā lieto medikamentus, piemēram, kardiovaskulārai sistēmai paredzētas zāles. “Ražotāji ir apliecinājuši gatavību samazināt cenu,” apliecināja Čakša.
Tiek norādīts, ka cenu ierobežošana jeb pieļaujamais cenu “koridors” pēc ekspertu novērtējuma sekmīgi darbojas vairākās valstīs, un rezultātā samazinās pacientu līdzmaksājumi par zālēm. Līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu sastāvā ir tā pati aktīvā jeb ārstējošā viela, kas ir oriģinālajos preparātos – tāpēc to terapeitiskā efektivitāte, piemērojot tādas pašas devas, ir līdzvērtīga. Patentbrīvie medikamenti tiek reģistrēti un nonāk tirgū tikai tad, ja zinātniski ir pierādīta to bioekvivalence – spēja nodrošināt oriģinālajiem preparātiem atbilstošu ārstniecisko iedarbību.
Foto: F64
