Veselības aprūpes sistēma vēl ir ļoti tālu no ideāla, bet ir redzama pozitīva dinamika un patlaban tā piedzīvo svarīgu izrāviena brīdi, šodien debatēs Saeimā par opozīcijas rosināto veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) demisiju sacīja pati ministre.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) rosinājusi Saeimu balsot par neuzticības izteikšanu Čakšai. LRA uzskata, ka nav pieļaujama turpmāka ministrijas darbība esošās ministres vadībā.
“Gandrīz divi gadi nostrādāti Veselības ministrijas amatā. Demisijas pretinieki teiks, ka tas ir pārāk mazs laiks, lai prasītu kaut cik ievērojamus rezultātus. Uz to gribu atgādināt, ka pirms stāšanās ministres amatā veselības aprūpes organizatoru augstākajā līmenī Čakšas kundze atradās jau kopš 2011.gada, kad viņa kļuva par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju. Dažus gadus paralēli tam bija arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle un dažus mēnešus veselības ministra Gunta Belēviča padomniece ārstniecības jautājumos. Un patīk mums tas, vai nē, bet mēs dzīvojam laikā, kas prasa operatīvu lēmumu pieņemšanu un operatīvu rīcību. Un pie tā neviens nav atcēlis arī prasību, lai šie lēmumi būtu maksimāli pārdomāti, ar prognozējamām konsekvencēm un kvalitatīvu izpildi. Tāds laiks un tādi apstākļi. Nekā personīga,” uzsvēra deputāte Silvija Šimfa (LRA).
Viņa minēja, ka uz veselība ministres atbildību ir vairākas lietas – tai skaitā Stradiņa klīniskās universitātes jauno korpusu būvniecības peripetijas, onkoloģijas pacientu zaļā koridora problēmas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vadības paziņojums par plānoto sodu palielināšanu. “Vai tā nav veselības ministre, kurai pirmajai vajadzēja padomāt, cik veselības problēmas šādas ziņas rezultātā radīsies vecākās paaudzes cilvēkiem un cik tētiem un mammām sirds nokritīs papēžos, iedomājoties par bērnu slimošanām? Pie mūsu necaurspīdīgās, komplicētās, birokrātijas džungļos ieaugušās maksas medicīnas tas ir kā invalīdam bez kājām kruķus atņemt,” izteicās deputāte.
Tikmēr pati Čakša, uzrunā parlamentā, uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēma vēl ir ļoti tālu no ideāla, bet ir redzama pozitīva dinamika un patlaban tā piedzīvo svarīgu izrāviena brīdi.
“Man tika uzticēta nozare, kurā pacientiem gadiem ilgi bija jānīkst bezcerīgi garās rindās, gaidot savu iespēju piekļūt pārslogotajiem speciālistiem. Viņu izmaksājumu apjoms neapturami auga, sasniedzot 40 un vairāk procentus no saņemto pakalpojumu cenas. Pat par valsts kompensētajiem medikamentiem cilvēkiem Latvijā nācās piemaksāt arvien dārgāk, jo arvien vairāk pieauga tendence izrakstīt dārgo zīmolu medikamentus, nevis efektīgus patentbrīvos medikamentus. Ārstu un medmāsu darbs netika pienācīgi apmaksāts. Viņu bēgšana projām vai balsojums ar kājām no Latvijas, vai no savas profesijas kļuva arvien jūtamāks. Cilvēkresursu bads gāja roku rokā ar tā dēvēto pagarināto normālo darba laiku. Slimnīcās šķita – tas jau neizbēgams likums. Tikmēr kaut kur manas un nozares uzmanības perifērijā par valsts veselības aprūpes politikas klupšanas akmeni nobrieda ilgi un grūti salipinātā e-veselība,” sacīja Čakša.
“Lai kaut ko mainītu, vispirms par kaut ko ir atklāti jārunā. Lai telpā kļūtu gaišs, tajā ieslēdz gaismu. Un man jāsaka, ka Māra Kučinska valdība izbeidza šo slaucīšanu zem paklāja, šīs problēmas iznesot gaismā un noliekot skaidri uz galda. Sistēmas nelaimes un vainas tika atzītas un nosauktas vārdos. Izstrādājot nozares reformas plānu, ko mēs sākām īstenot no vissāpīgākajiem punktiem prioritārā secībā. Veselības nozares reformas mērķis ir izveidot Latvijā ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu ar stabilu augošu finansējumu, kas darbotos gan pacientu, gan nozarē strādājošo profesionāļu interesēs, sākot ar ģimenes ārstu praksēm līdz universitāšu slimnīcu sniegtajiem augsti tehnoloģiskiem un komplicētiem pakalpojumiem,” sacīja ministre.
“Šodien Latvijas veselības aprūpe ir ļoti tālu no jebkāda ideāla. Vairāk kā manis piesauktajām nozares nelaimēm joprojām meklējam efektīvāko risinājumu. Tomēr pozitīvā dinamika nozarē, ko ierauga gan pacienti, gan mediķi, veselības aprūpe patlaban piedzīvo svarīgu izrāviena brīdi. Nozares budžetam šogad pārsniedzot miljardu eiro, beidzot kļuva iespējams operatīvi atrisināt būtiskāko traģisko samezglojumus un radīt priekšnoteikumus turpmākai attīstībai,” sacīja Čakša.
Ministre uzsvēra, ka viņas patiesās politiskās ugunskristības ministres amatā bija slimnīcu tīkla reforma jeb tā sauktais veselības aprūpes kartējums. “Tā bija dramatiska pašvaldības vitālo interešu un valdības politiskās nepieciešamības sadursme. Tomēr ministrijai kopā ar pašvaldībai un kartēšanai pakļauto slimnīcu vadību izdevās tikt līdz rezultātam, vadoties no pacientu vajadzībām. No viņu iespējām saņemt reālu palīdzību, liekot klāt arī kvalitātes prasības. Esmu gandarīta, ka šis darbs noslēdzās ar pirmā, otrā, trešā līmeņa slimnīcu esošo pakalpojumu klāstu saglabāšanu vai pat paaugstināšanu, piesaistot tam Eiropas Savienības finansējumu, kā arī vienotu kvalitātes kritēriju indikatorus, lai saņemtu pakalpojumu vienādi visā Latvijā. Nevienā no šīm grupām slimnīcas ārstēšana un izmeklējumu klāsts netika samazināts. Šī pieredze manī nostiprināja pārliecību par to, ka mēs varam visu nozares reformu īstenot, iztiekot tajā bez jebkādas ārišķības, šoka terapijas, un vēl jo vairāk – bez brutālām amputācijām,” uzskata Čakša.
Čakšas demisijas pieprasījumu atbalstīja 33 deputāti, pret bija 49 parlamentārieši, bet divi balsojumā atturējās.
Foto: Saeimas kanceleja
