Ieviešot dzīvē ēnu ekonomikas apkarošanai nepieciešamos risinājumus, būvniecības nozares sākotnējais entuziasms noplacis. Pēdējā Latvijas Būvniecības padomes sēdē dalībnieki tā arī nespēja dot zaļo gaismu darba laika uzskaitei būvobjektos. Konceptuāli piekrita visi, bet, kad nācās balsot, puse atturējās.
NRA.lv raksta, ka pagājušajā gadā būvniecības nozares vadošās sabiedriskās organizācijas slēdza sadarbības memorandu ar valdību. Abas puses apņēmās apkarot ēnu ekonomiku un noteica konkrētus izpildāmus uzdevumus. Viens no tiem ir darbinieku elektroniskās uzskaites ieviešana būvniecības objektā – «būtisks priekšnosacījums efektīvai minimālā atalgojuma līmeņu ieviešanai, neļaujot to apiet ar neobjektīvām un faktiskajai situācijai neatbilstošām darba stundām».
Pašlaik būvnieki Valsts ieņēmumu dienestam uzrāda ievērojami mazāku nostrādāto stundu skaitu – 120 stundu mēnesī 168 vietā. Attiecīgi algu par neuzrādīto laiku darba devējs celtniekam maksā aploksnē, tādējādi apzogot gan valsti, gan pašu celtnieku. Līdzīgas manipulācijas iespējamas ar darba algas likmēm. Startējot konkursos, tiek uzrādīts atalgojums par pilnām likmēm, uzņēmums izskatās nevainojumi. Bet realitātē par pilna laika darbu cilvēkam ieskaita, piemēram, 0,25 likmes, un atkal jau – legāli kontā iekrīt kripata, bet aploksnē lielums. Atšķirīga nodokļu «optimizācijas» shēma ir ceļu būvniekiem. Būvniecības sezonas garumā viņi patiešām maksā algas virs vidējās. Taču, tiklīdz klāt rudens, darbinieki tiek atlaisti. Tad viņi iestājas bezdarbniekos, un līdz jaunajai sezonai valsts viņiem maksā pabalstus. Kā ziema beidzas, tā uzņēmums cilvēkus ņem atpakaļ. Jaunajā regulējumā arī darbinieku atvaļinājumu sponsorēšanu uz valsts rēķina mēģinās novērst.
Kopumā elektroniska darba laika uzskaite apgrūtinātu visas pašlaik izmantotās nodokļu shēmas, un tādējādi veidotos telpa godīgākai konkurencei.
Būvnieki paši to labi saprot, tomēr joprojām bažījas par iespējamo izpildījumu. Biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs bija starp tiem padomes pārstāvjiem, kas balsojumā atturējās. Viņa gadījumā – ceļa būvobjektam žogu apkārt neapjozt. Ja strādniekam jāreģistrējas ar aplikāciju, nevis pie vārtiņiem, kas viņam liedz reģistrēties, bet uz darbu nenākt? Kā saskaņot ģenerāluzņēmēja, apakšnieka un vēl VID datu sistēmas? Neatbildētu jautājumu esot daudz, bet laika jauninājumu ieviešanai maz.
Finanšu ministrija darba laika elektronisko uzskaiti būvniecībā vēlas ieviest jau no 1. oktobra, un šāds termiņš patiešām šķiet pārmēru optimistisks. Lai sistēma darbotos, attiecīgas izmaiņas jāizdara likumā Par nodokļiem un nodevām. Ekonomikas ministrija ziņo, ka pēc redakcionāliem precizējumiem likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā, bet Saeima, kā zināms, savu darbu pieskaņo skolasbērnu brīvdienām un vasarā atpūšas.
Taču steigai ir iemesls. Teorētiski, no 1. jūlija ģenerāluzņēmējiem būtu daļēji jāveic sociālās iemaksas par apakšuzņēmēju strādniekiem. Nozare šo ideju kategoriski izbrāķējusi, un valdība piekāpusies. Elektroniskā darba laika uzskaite ir kompromiss, kam jānāk vietā. Katram darba devējam pašam jāatbild par savu cilvēku godīgu nodarbināšanu un – jo ātrāk, jo labāk.
Imants Vīksne
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
