Ēnu ekonomikas apjoms Latvijas būvniecības nozarē kopš 2015. gada samazinājies par 5,9 procentpunktiem, sarūkot līdz 34,1 procentpunktam no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pētījuma Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā 2015–2018 rezultāti. Pētījumā secināts, ka to galvenokārt veicinājis aplokšņu algu samazinājums. No 36,3 procentpunktiem 2015. gadā tas 2018. gadā noslīdējis līdz 28,2 procentpunktiem.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzskata, ka tas noticis, gan pateicoties stingrākiem Valsts kontroles pasākumiem, gan arī sabiedrības attieksmes maiņai. «Tomēr vislielākie nopelni ir tieši uzņēmējiem, kuri paši vēlas situāciju nozarē uzlabot,» teic B. Formane. Viņa akcentē, ka efektīvai aplokšņu algu izskaušanai izšķiroša ir pilnvērtīgi funkcionējoša elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, ar kuru jau drīzumā būs jāaprīko arī mazāka apmēra būvlaukumi. «Svarīgi, lai valsts šos datus spētu prasmīgi izmantot, neļaujot tikt sveikā cauri negodprātīgiem uzņēmumiem, bet godīgajiem – lieki netraucētiem ļaut strādāt. Vienlaikus elektroniskā darba laika uzskaites sistēma nedrīkst kļūt par represīvu instrumentu valsts rokās. Tas ir un vienmēr būs tikai papildu informācijas avots, taču nekādā gadījumā nevar kalpot kā primārais rīks nodokļu aprēķiniem,» NRA.lv norāda B. Fromane.
Finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis atzinīgi vērtēja būvniecības nozares centienus ierobežot ēnu ekonomikas īpatsvaru, vienlaikus norādot, ka pie sasniegtā apstāties nedrīkst. «Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu veikšana nav tikai Valsts ieņēmumu dienesta un policijas atbildības jautājumi, bet gan visu publisko iestāžu un privāto partneru kopdarbs, sakārtojot jomas un nozares savā atbildības sfērā. Kā pozitīvo piemēru vēlos izcelt tieši būvniecības nozari, kuras pārstāvji paši aktīvi iesaistās šā problēmjautājuma risināšanā. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir viens no uzcītīgākajiem Finanšu ministrijas sadarbības partneriem,» uzsvēra I. Dālderis.
Būvniecības nozarē 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu kopumā ir vērojams nodokļu ieņēmumu pieaugums. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmās cenās palielinājās par 22%. Vislielākais pieaugums ir nozarē samaksāto obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu apjomam. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn pieauga arī vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē, sasniedzot 950 eiro mēnesī.
Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē, % no IKP
2015. gads 40,0
2016. gads 38,5
2017. gads 35,2
2018. gads 31,4
Ilze Šteinfelde
Foto: Unplash