Telekomunikāciju uzņēmumi (vismaz daži) sola, ka Satiksmes ministrijas iecerēto nodevu – 4 eirocenti gadā par telefona numuru lietošanu – pie klienta rēķina nepieskaitīs. Taču, lai samaksātu šo nodevu, nepieskaitot to pie klienta rēķina, telekomunikāciju uzņēmumam vai nu nāksies palielināt ienākumus no citiem pakalpojumiem, vai samazināt izdevumus, vai atteikties no kādas daļas peļņas. Kādu stratēģiju izvēlēsies Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi?
NRA.lv vēsta, ka līdz šim komersantiem par numerācijas lietošanas tiesībām nav bijis jāmaksā (izņemot par īsajiem numuriem). Līdz ar to daļa komersantu rezervēja sev tik daudz numuru, cik vien varēja dabūt, neatkarīgi no tā brīža reālās vajadzības pieprasījuma. Turklāt, kā iepriekš secināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), daļa komersantu piešķirtos numurus neizmanto. Ieviešot maksu par numura lietošanas tiesībām, Satiksmes ministrija cer novērst numuru izsīkšanas risku.
Ar 20 miljoniem numuru nepietiek?
Neatkarīgās aptaujātie mobilo sakaru operatori gan uzskata, ka Satiksmes ministrijas vēlme iekasēt 0,04 eiro gadā par katra numura lietošanas tiesībām, gaidītos rezultātus nedos.
““Latvijas mobilais telefons”, tāpat kā Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija jau informatīvā ziņojuma sagatavošanas gaitā izteica savu negatīvo viedokli par administratīvā sloga palielināšanu un uzskata, ka tas var kavēt elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību Latvijā. Satiksmes ministrija un SPRK nodevas attiecināšanu uz visiem numerācijas resursiem pamato ar numerācijas izsmelšanas risku, efektīvas pārvaldības veicināšanu un cīņu pret krāpniecību elektronisko sakaru tīklos. Komersanti gan šādai argumentācijai nepiekrīt, jo numerācijas Latvijā netrūkst. Fiksētas un mobilās telefonijas numerācijas diapazonos (2 un 6) ir pieejami 20 miljoni numuru, kas desmitkārt pārsniedz iedzīvotāju skaitu valstī. Tāpat ar šiem 4 centiem gadā krāpniecību novērst nav iespējams. Arī finansiālais ieguvums ir apšaubāms, jo nodevas administrēšanas izdevumi par vairākiem simtiem elektronisko sakaru komersantu var stipri samazināt ieņēmumu prognozes,” Neatkarīgajai uzsvēra SIA “Latvijas mobilais telefons” sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis.
Rēķinu nepalielinās
Arī pēc “Tele2” sabiedrisko attiecību vadītāja Oskara Fīrmaņa teiktā, galvenie argumenti nodevas ieviešanai, tas ir, veicināt numerācijas resursu lietderīgu izmantošanu un samazināt krāpniecību, izmantojot numerāciju, neiztur kritiku.
“Līdzšinējā pieredze rāda, ka ar krāpniecību galvenokārt nodarbojas salīdzinoši mazi uzņēmumi, kuriem nepieciešami vien daži numuri, lai veiktu krāpnieciskas darbības, tāpēc 4 eiro centi gadā par vienu numuru tiem nebūs šķērslis.
Ja ir vēlme cīnīties ar šādiem krāpniekiem, tad šis jautājums, mūsuprāt, ir jārisina savādāk. Piemēram, SPRK būtu jāapsver izmaiņas elektronisko sakaru komersanta statusa saglabāšanas nosacījumos, jo kļūt par elektronisko sakaru komersantu un iegūt numerāciju Latvijā ir salīdzinoši vienkārši. Regulatora mājaslapā publicēta informācija par 258 reģistrētiem elektronisko sakaru komersantiem, taču, piemēram, starpsavienojuma pakalpojumu nodrošina tikai 47 komersanti. Ir pamatotas aizdomas, ka liela daļa uzņēmumu, kas ieguvusi elektronisko sakaru komersanta statusu, neveic reālas darbības elektronisko sakaru nozarē ar tiem piešķirto numerāciju, tāpēc būtu jāvērtē šo piešķīrumu lietderīgums. Tas arī nodrošinātu to, ka netiek lieki izņemti numuri, par ko satraucas valstī. Vēlējos uzsvērt, ka šo summu, kas ir 4 eiro centi gadā, neplānojam pievienot klienta rēķinam,” Neatkarīgajai sacīja O. Fīrmanis.
“Tele2” šī jaunā nodeva gadā izmaksāšot aptuveni 100 000 eiro. Šo naudu uzņēmums būtu varējis ieguldīt savu sakaru tīklu attīstībā, piemēram, uzbūvējot dažas jaunas bāzes stacijas, kas klientiem sniegtu vēl labāku pakalpojumu lietošanas pieredzi.
Igaunijā un Lietuvā nodeva lielāka
Satiksmes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par numerācijas resursu maksājumu un nepieciešamību iedalīt numerācijas resursus lietu internetam un mašīnas‒mašīnas sakaru pakalpojumiem” teikts, ka plānotais nodevas lielums 0,04 eiro gadā ir mazākais Eiropas Savienībā, piemēram, Igaunijā tas ir 0,35 eiro, bet Lietuvā ‒ 0,07 eiro. Iespējams, tieši šī iemesla dēl pie radio vai televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā bija vērsušies Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas elektronisko sakaru komersanti ar lūgumu pārdot tiem numerācijas resursus, kurus Latvijas elektronisko sakaru komersanti var pieprasīt un saņemt bez maksas. Satiksmes ministrija uzskata, ka šādā veidā tiek veicināta Latvijas numerācijas resursu nelegāla tirdzniecība, kā arī to izšķērdēšana. Šo darbību rezultātā eksportētie nacionālie numuri nav pieejami galalietotājiem Latvijā, piemēram, uz šiem numuriem nav iespējams veikt izsaukumus no Latvijas. Arī šis ir viens no nodevas ieviešanas argumentiem.
Satiksmes ministrija nodevu plāno ieviest pakāpeniski, proti, no 2021. gada 1. janvāra šo nodevu sāktu iekasēt par pakalpojuma numuriem un starpierīču numuriem, bet ar 2022. gada 1. janvāri pārējiem nacionālajiem numuriem ‒ gan publiskā fiksētā telefonu tīkla numuriem, gan publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem. Pēc Satiksmes ministrijas aplēsēm, kopējais piedāvātās nodevas apjoms gadā veidos tikai aptuveni 0,1% no visu Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumu apgrozījuma gadā.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka grozījumi Noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī un tajos tika ietvertas stingrākas prasības elektronisko sakaru komersantiem numerācijas efektīvai izmantošanai. Šāds lēmums tika pieņemts, jo numerācijas resursi Latvijas Republikā ir ierobežoti, bet daļa elektronisko sakaru komersantu, kuri ir saņēmuši numerācijas lietošanas tiesības, realitātē tās neizmanto. Saskaņā ar jauno regulējumu, SPRK ir tiesības anulēt numerācijas lietošanas tiesības, ja komersants numuru neizmanto.
Ilze Šteinfelde
