Bulduru dārzkopības vidusskolas īpašniece – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – ilgstoši nav nodrošinājusi efektīvu kapitālsabiedrības uzraudzību, kas novedis pie nelietderīgi iztērētiem līdzekļiem teju 250 000 eiro apmērā. Skolas attīstība tikusi bremzēta, par ko liecina arvien sarūkošais audzēkņu skaits, pārbaudē secinājusi Valsts kontrole (VK), informējot par pieļautajiem pārkāpumiem arī prokuratūru.
VK konstatējusi, ka skola nespēj segt izdevumus izglītības programmu īstenošanai, komunālo pakalpojumu apmaksai un nekustamā īpašuma uzturēšanai. Arī Eiropas Savienības projektu īstenošanai nepieciešamo līdzekļu nepietiek – tie regulāri papildus tiek piešķirti no valsts budžeta. Taču, tā vietā, lai novērstu iztrūkuma cēloņus, IZM regulāri aizpildījusi arvien lielākos naudas robus. Grāmatvedības pārbaude atklājusi, ka ik gadu pie valsts dotācijas, kas pēdējos trīs gadus pārsniegusi pusmiljonu eiro, un mācību iestādes pašas nopelnītā (ap 450 000 eiro ik gadu) vienmēr papildus piešķirtas iespaidīgas summas: 2013. gadā tie bija 364 745 eiro, 2014. gadā – 759 621 eiro, 2015. gada pirmajā pusē – 41 022 eiro, atgādina NRA.lv.
Izvērtējot naudas plūsmu, VK radušās aizdomas par uzrādīto realizētās produkcijas ieņēmumu – 233 501 eiro – patieso apjomu. Jau tā dziļo parādu bedri vēl lielāku izveidojusi par kavētiem maksājumiem piespriestā 65 105 eiro soda nauda. Pārkāpts arī publisko iepirkumu likums – apejot to, iegādātas preces 27 632 eiro vērtībā. Tāpat ievērojama summa – 14 441 eiro – iztērēta par degvielu privātām vajadzībām, un, nesaskaņojot ar dalībnieku sapulci, darbiniekiem piešķirtas piemaksas 37 615 eiro apmērā, bet bijušajam valdes loceklim aprēķināta atlīdzība par 3778 eiro vairāk, nekā viņam pienācās.
Pārmetumi veltīti arī nekustamo īpašumu izmantošanas politikai: no 1,4 miljoniem kvadrātmetru zemes tikai 13% tiek izmantoti mācību procesā, iznomāti ir 55% (784 091 m2), bet pārējā teritorija nekādā veidā netiek izmantota. No zemes nomas, kas noslēgta uz 50 gadiem, iegūti vien 43 087 eiro (2013. gadā), 38 853 eiro (2014. gadā).
Taču lielākais uztraukums ir par skolēnu skaita kritumu. Iestāde būvēta 1000 cilvēkiem, bet šobrīd tajā mācās 259, no viņiem dārzkopību – vairs tikai 100 audzēkņu. Līdz ar to ik gadu viens apmācāmais izmaksā arvien dārgāk: 2014. gadā tas bija jau 4753 eiro.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes un Publisko izdevumu un revīzijas komisiju kopsēdē, kur tika izskatīts VK ziņojums, izskanēja ne viens vien IZM veltīts skarbs vārds – arī par to, ka jau divus gadus ministrija nevar skolai atrast direktoru. Bulduru dārzkopības vidusskolas attīstības biedrības vadītājs Ansis Birznieks pārmeta IZM ne tikai nepietiekamu kontroli, bet arī melno ziņu fabricēšanu attiecībā uz skolas tālāko pastāvēšanu. Nepārtraukta bankrota piesaukšana novedusi pie tā, ka jaunieši vairs nevēlas te mācīties. Tam vēl jāpievieno līdz kliņķim novestā infrastruktūra – sliktā stāvoklī esošā dienesta viesnīca, aukstums mācību telpās (iepriekšējos gadus, pirms nebija izbūvēta jaunā katlumāja, ziemā tas bijis vien plus 6 grādi). Līdz ar to kā izsmiekls esot skolas valdes loceklei Inai Vārnai (IZM) pērn paaugstinātā alga «par labi sasniegtiem mērķiem».
IZM gan taisnojās, ka pa šiem gadiem izdevies deldēt parādu slogu un sakārtot infrastruktūru. Arī tiesvedības sekmīgi virzoties uz priekšu – tikai vienā nācies zaudēt un no skolas kabatas nāksies maksāt SIA Info būve 60 000 eiro. Katrā ziņā galvenais vēstījums esot tas, ka skola būšot, un, ja vēl augstskolas atbalstīs to, tad situācija uzlabosies visādā ziņā.
Aisma Orupe
Foto:condesing/https://pixabay.com/en/users/condesign-509903//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
