Problēmas, kuras algotu darbu strādājošiem un vienlaikus autoratlīdzību saņemošiem darba ņēmējiem rada esošā nodokļu sistēma, ir identificētas, un tām tiek meklēti risinājumi. Tomēr iedzīvināti tie tiks tikai ar 2021. gadu, jo Krišjāņa Kariņa valdība, atsaucoties uz priekšgājējas solīto, vienojusies nodokļu sistēmu agrāk negrozīt, raksta NRA.lv.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka, cenšoties panākt, lai autoratlīdzību saņemošie darba ņēmēji kļūtu sociāli aizsargātāki, Māra Kučinska valdība, kuras finanšu ministre bija Dana Reizniece-Ozola, bet labklājības ministrs Jānis Reirs, nodokļu reformā papildus esošajam iedzīvotāju ienākuma nodoklim autoratlīdzībām paredzēja divas jaunas nodokļu likmes – 5% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai un 32,15% apmērā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām. Autoratlīdzības, tāpat kā iepriekš, tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas arī tika reformētas no 23% uz 20-31,4% atkarībā no ienākuma nodokļa.
Dzīvē šie jauninājumi nozīmē – ja autoratlīdzība mēnesī ir mazāka par valstī noteikto minimālo algu, kas šogad ir 430 eiro, tad no autoratlīdzības ir jāmaksā 5% valsts pensiju apdrošināšanai. Savukārt, ja autoratlīdzība ir lielāka nekā minimālā alga, tad gan ir svarīgi, vai saņēmējs ir darba ņēmējs un par kādu algu tas strādā. Ja tiek maksāta vismaz minimālā alga, tad tāpat var iztikt ar 5% nodokli, pretējā gadījumā no autoratlīdzības ir jāmaksā 32,15% lielas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Taču, strādājot algotu darbu par minimālo algu un saņemot autoratlīdzību, slimības lapa var iecirst pamatīgu robu ienākumos. Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka pat slimošanas dēļ aprēķinātai mazākai darba algai nekā valstī noteiktā minimālā darba alga autoratlīdzības ir jāapliek ar 32,15% lielu VSAOI, ja tās pārsniedz 430 eiro mēnesī. Tas faktiski nozīmē, ka 5% vietā šādā gadījumā tiek iekasēti 37,15% (5%+32,15%).
Bijusī finanšu ministre D. Reizniece-Ozola atzina, ka M. Kučinska valdības pilnvaru beigās viņas vadītā ministrija identificējusi šo problēmu un izlemts meklēt tai risinājumus, taču, mainoties valdībām, viņa zaudējusi kontroli pār šiem procesiem un par to tālāko gaitu nav informēta.
Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Aleksis Jarockis norādīja, ka šis jautājums piekrīt Labklājības ministrijai un Finanšu ministrija ar to nodarbojas vien pastarpināti.
Attīstībai/PAR! pārstāvošais Saeimas par jautājumu atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride par šo problēmu jau bija informēts un norādīja, ka šī Saeima jau sākusi meklēt tai risinājumu.
«Šis jautājums ir aktuāls joprojām, un arī šīs Saeimas deputāti to ir skatījuši komisijā, kad tika runāts par iespējamām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Par šīm problēmām komisijā runāja gan iepriekšējie ministri: labklājības ministrs Jānis Reirs, gan veselības ministre Anda Čakša, kā arī pašreizējā veselības ministre – Ilze Viņķele,» stāsta A. Skride.
Viņš arī uzsver, ka šī problēma saistībā ar pabalstiem un cita veida atbalstu ir aktuāla ne tikai autoratlīdzību kontekstā, bet arī citos alternatīvajos nodokļu maksāšanas režīmos.
Kaut arī problēma ir identificēta, uz ātru risinājumu tās skartie nevar cerēt, jo valdību veidojošās partijas vienojušās nākamajā gadā nodokļu sistēmā lielas izmaiņas neieviest. Jāatgādina, ka, veidojot nepatīkamo situāciju radījušo nodokļu reformu, M. Kučinska valdība sociālajiem partneriem solīja, ka nodokļu sistēmu valdība neaiztiks vismaz nākamos trīs gadus. Šo solījumu, par spīti iekšējai pretestībai, cenšas ievērot arī K. Kariņa valdība.
«Šā gada pirmajā pusē Veselības ministrija jau strādāja pie priekšlikumiem izmaiņām alternatīvajos nodokļa režīmos saistībā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, bet, kā zināms – tika pieņemts valdības lēmums, ka šogad nodokļi netiks pārskatīti un šie jautājumi tiks skatīti plašāk, strādājot pie nodokļa reformas 2021. gadam,» atgādina A. Skride.
Deputātam pagaidām trūkst detalizētas informācijas, lai varētu spriest par problēmas risinājumu modeļiem, taču A. Skride sola, ka viņš šo jautājumu komisijā aktualizēs.
Jānis Lasmanis
