Nākamnedēļ sāksies vasaras pēdējais mēnesis – augusts. Tas ir laiks, kad no atvaļinājumiem sāks atgriezties politiķi un ķersies pie gada sarežģītākā pienākuma – nākamā gada budžeta veidošanas.
Ņemot vērā, ka ģeopolitiskā situācija joprojām neļauj atslābināties, paredzams, ka brīvās naudas sadalīšana starp partiju prioritātēm būs samērā vienkārša, taču daži klupšanas akmeņi prognozējami jau tagad, vēsta NRA.lv.
Šobrīd valdošās koalīcijas pārstāvji ir vienojušies par skolotāju atalgojuma reformu. Šim mērķim nākamgad papildus vajadzēs 31,5 miljonus eiro, kas ir aptuveni puse no brīvajiem, starp ministrijām sadalāmajiem līdzekļiem. Tāpēc premjerministrs Māris Kučinskis jau brīdinājis, ka izglītības sistēmas reformu dēļ citām ministrijām savas vēlmes būs jāpievalda.
Tomēr ne mazāk sasāpējis jautājums ir arī nepieciešamā reforma veselības aprūpes sistēmā, un tai vajag daudz līdzekļu, bet pieejami būšot vien 35 miljoni eiro. Zaļo un zemnieku savienības piesaistītā veselības ministre Anda Čakša jau atklājusi, ka valdībai reformas finansēšanai piedāvās novirzīt vienu procentu no iekasētā sociālā nodokļa. Šāda shēma nozarei garantētu papildu 70 miljonus, bet šādai iecerei iebildis Vienotību pārstāvošais labklājības ministrs Jānis Reirs.
Viņš uzskata, ka 70 miljonu injekcija neatrisinās veselības nozares problēmas, bet, tā kā ņemta no sociālā budžeta, varētu pasliktināt pensionāru stāvokli. Nacionālā apvienība arī nesteidz paust ministres iecerei atbalstu.
Apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars stāsta, ka, tiekoties ar A. Čakšu pirms viņas apstiprināšanas amatā, jautājums par reformai vajadzīgo līdzekļu atrašanu pārrunāts, bet tolaik ministrei nav bijuši konkrēti piedāvājumi. Tāpēc nepieciešams tos uzklausīt, un tas iespējams tikai nākamnedēļ.
Paredzams, ka, vērojot, kā papildu līdzekļus savām nozarēm iegūst koalīcijas partnerus pārstāvošie ministri, savas prasības izvirzīs arī Nacionālā apvienība, kura pēdējos gados budžetā cenšas izsist pēc iespējas lielāku naudu demogrāfijas jautājumiem. Arī Kultūras ministrijai, kurai jārūpējas par Latvijas simtgades pasākumu organizēšanu, būs savas nepieciešamības, bet Nacionālā apvienība no savām prasībām neatkāpjas bez kaujas.
Tiesa, apvienība pagaidām vēl nav sākusi diskusijas par nākamā gada budžetu, taču R. Dzintars neslēpa, ka apvienības uzmanības centrā būs kultūras vajadzības, demogrāfija un drošības jautājumi, piemēram, informatīvās telpas drošība.
Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns atklāj, ka Vienotības prioritāte būs reforma izglītības sistēmā, par kurai nepieciešamajiem līdzekļiem pagaidām ir saņemti tikai solījumi. Protams, Vienotība arī neatkāpsies no līdzšinējām prioritātēm drošības jautājumos, piemēram, valsts robežas aprīkošana un aizsardzības budžeta palielināšana, līdz tas sasniedz NATO solītos 2% no iekšzemes kopprodukta.
Relaksētākā pagaidām ir Zaļo un zemnieku savienība, kuras pārziņā ir Finanšu ministrija. Tā gaida nākamo nedēļu, kad koalīcijas partneri sāks sarunas par budžeta veidošanas grafiku un prioritātēm. Taču ZZS joprojām apņēmusies turēt premjerministra solījumu, ka nākamgad nekādu nodokļu palielinājumu nebūs, kā arī turēsies pie plāna par aizsardzības budžeta palielināšanu un citiem valdības deklarācijā atrunātajiem uzdevumiem, norāda ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze.
Jānis Lasmanis
Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
